Atopiskais dermatīts, kas pazīstams arī kā ekzēma, ir neinfekciozs hronisks ādas traucējums, kas parasti rodas zīdaiņa vecumā un bērnībā un, iespējams, turpināsies visu pieaugušo vecumu. Tas parasti rodas, ja ģimenes vai personīgā anamnēzē ir alerģijas, piemēram, astma un siena drudzis, no kurām indivīdam ir iedzimta nosliece. Atopiskajam dermatītam bērniem raksturīga sausa, apsārtusi, niezoša āda, kas atkarībā no smaguma pakāpes bieži izraisa sāpīgumu un intensīvu diskomfortu. Citi simptomi ir zvīņošanās, sabiezēšana un pūslīšu veidošanās vai sīki pūslīši tieši zem ādas virsmas. Vēl viena problēma ar atopisko dermatītu bērniem ir tāda, ka tas parasti izraisa bakteriālas infekcijas, kas var vēl vairāk saasināt problēmu.
Atopiskais dermatīts, kas pazīstams kā iekaisuma slimība, var ietekmēt daudzas ķermeņa zonas un ietver tādus simptomus kā nieze un sausums. Tas ir iedzimts traucējums, kurā indivīdam ir nosliece uz jutīgu ādu, ko saasina vides faktori. Šādi kairinātāji var būt ziepes, mazgāšanas līdzekļi un drēbes, kurām ir raupja tekstūra, piemēram, vilna. Citi kairinātāji var ietvert alerģiju pret ziedputekšņiem, dažiem pārtikas produktiem un dzīvnieku blaugznām. Ir zināms, ka problēmu saasina arī temperatūras un klimata izmaiņas, kā arī emocionāls stress un vilšanās.
Bērniem ar atopisko dermatītu attīstās āda, kas ir pakļauta šķelšanai un berzei. Tas ir tāpēc, ka viņiem ir tendence zaudēt mitrumu ādā ātrāk nekā vidusmēra cilvēks. Tā vietā, lai āda būtu elastīga, tā kļūst raupja un jutīga, izraisot tās niezi un skartās personas skrāpējumus. Skrāpēšana tikai vēl vairāk pasliktina stāvokli, kā rezultātā rodas cikls “nieze-skrāpējums-nieze”. Daudzu gadu skrāpēšanas laikā āda kļūst sabiezējusi vai sabiezējusi.
Slimība progresē vairākos posmos, un to parasti atklāj agrīnā bērnībā, rūpīgi novērojot apsārtumu un raudāšanu, kā rezultātā veidojas garozas bojājumi un intensīva nieze. Viena gada vecumā atopiskais dermatīts bērniem izpaužas kā zvīņaini, ovāli bojājumi, kas parasti parādās uz rokām, sejas, rumpja un kājām. Atopiskais dermatīts bērniem ir ļoti neparedzams; tomēr tas parasti pazūd līdz 3 vai 4 gadu vecumam. Neskatoties uz to, tas var turpināties uzliesmot vai uzliesmot visu mūžu. Parasti atopiskais dermatīts bērniem uzlabojas vecumā no 10 līdz 14 gadiem.
Atopiskā dermatīta ārstēšana bērniem ietver ādas kopšanu, piemēram, pastāvīgu mitrināšanu un izvairīšanos no vides izraisītāju iedarbības. Ieteicams arī izvairīties no skrāpējumiem un to lietu likvidēšanas, kas var izraisīt emocionālu stresu. Smagākos gadījumos dermatologs man izraksta kortikosteroīdu krēmus vai antibiotikas saistīto infekciju ārstēšanai.