Zobu implantācijas procedūra ietver bojāta vai trūkstoša zoba aizstāšanu ar mākslīgo zobu, kas izskatās un darbojas kā parasts zobs. Tam nepieciešams ķirurģiski ievietot zobu implantus žokļa kaula iekšpusē. Šie implanti darbojas kā trūkstošo zobu saknes.
Žokļa kauls saplūst ar metālu implantos, lai implanti paliktu droši, neradītu kaulu bojājumus un neradītu troksni. Kad metāla cilindrs ir ievietots žokļa kaula iekšpusē, tam virsū tiek piestiprināts neliels metāla stabs, ko sauc par abatmentu. Visbeidzot uz abatmenta tiek uzlikts kronis vai mākslīgais zobs. Tas savukārt rada dabīga zoba izskatu.
Zobārsts var ieteikt zobu implantācijas procedūru, ja pacients nevēlas valkāt protēzes un viņam trūkst viena vai vairāku zobu. To var ieteikt arī tiem, kam ir grūtības runāt zobu trūkuma dēļ. Operācija ir izdevīga tiem, kuriem ir pilnībā pieaudzis žokļa kauls, ir pietiekami daudz kaulu, lai atbalstītu implantus, nav veselības problēmu, kas traucētu kaula dzīšanu, un kuriem ir veseli mutes audi. Pacientiem jāsaprot, ka implantācijas process prasa vairākus mēnešus.
Pacientiem tiek veikta anestēzija, lai kontrolētu sāpes zobu implantācijas procedūras laikā. Anestēzijas veidi var ietvert vietējo anestēziju, sedāciju vai vispārējo anestēziju. Zobu ķirurgs pēc tam pārgriež smaganu, lai atklātu kaulu. Urbju izmanto, lai izveidotu caurumus kaula iekšpusē. Pēc tam atverē tiek ievietots zobu implanta cilindrs.
Cilindrs darbojas kā zoba sakne, un mutē tiek ievietota pagaidu protēze vai daļēja. Pēc cilindra ievietošanas žokļa kauls saplūst ar zobu implantu, kas prasa divus līdz sešus mēnešus. Kad ir pagājis pietiekami daudz laika, smaganu no jauna atver, lai atklātu implantu un varētu piestiprināt tai abatmentu. Pēc tam ķirurgs aizver smaganu audus ap abatmentu.
Kad abatments ir novietots, smaganām ļauj sadzīt pāris nedēļas. Kad smaganas ir sadzijušas, nospiedumus veido no mutes dobuma un jebkuriem dabīgajiem zobiem. No šiem iespaidiem tiek izveidoti mākslīgie zobi jeb kroņi.
Pēc tam mākslīgie zobi tiek piestiprināti pie abatmenta. Pēc operācijas pacientiem var rasties zilumi, sāpes, asiņošana un pietūkums. Ja šīs problēmas pasliktinās vai turpinās, pēc iespējas ātrāk jāinformē ķirurgs.
Tāpat kā jebkura ķirurģiska procedūra, arī zobu implantācijas procedūra ir saistīta ar zināmiem riskiem. Piemēram, pēc zobu implanta operācijas pacients var iegūt infekciju vietā, kur tika ievietots implants. Operācija dažkārt var izraisīt arī nervu bojājumus.
Nervu bojājumi var izraisīt smaganu, dabisko zobu, zoda vai lūpu nejutīgumu vai sāpes. Apkārtējie zobi vai asinsvadi var tikt bojāti pēc zobu implantācijas operācijas. Cilvēkam pat var rasties sinusa problēmas, ja žoklī ievietotie implanti iebrūk kādā no sinusa dobumiem.