Pikets ir taktika, ko izmanto, lai izteiktu neapmierinātību. Šajā protesta formā parasti ir iesaistīta grupa, lai gan tehniski ir iespējams piketēt vienai personai. Protestētāji bieži veidos piketu līniju, lai traucētu satiksmi uz objektu vai izkļūšanu no tās, un piketētāji var nēsāt zīmes vai kliegt saukļus, lai piesaistītu uzmanību. Tas, vai šī darbība ir likumīga, ir atkarīgs no atrašanās vietas un atbilstības likumiem, kas to var regulēt.
Cilvēki piketē, kad vēlas paust ziņu vai ietekmēt lēmumu. Šī taktika parasti ietver piketētāju grupu, kas pulcējas ārpus vietas, par kuru viņiem ir sūdzības. Viņi var pulcēties arī ārpus vietas, kur ir cilvēki, kuriem ir tiesības pieņemt lēmumus par viņu interesēm, piemēram, likumdevēja birojā.
Pikets parasti ir saistīts ar mērķi piesaistīt uzmanību vai iegūt atbalstu no cilvēkiem, kuriem nav tiesību risināt piketētāju bažas, bet kuri var ietekmēt protesta iznākumu. Tas ietver kolēģus, garāmgājējus un lojālos klientus. Piketēšana bieži tiek saistīta ar darba grupu neapmierinātību, taču taktika tiek izmantota daudzos citos gadījumos.
Daudzos gadījumos piketētāji cenšas atturēt citus no telpu izmantošanas un uzņēmumu atbalsta. Viņi arī mudina cilvēkus iebilst vai pārtraukt noteiktu praksi. Piemēram, pret abortiem vērstas grupas var atrasties ārpus abortu klīnikām, cerot, ka to klātbūtne atturēs cilvēkus no ienākšanas, lai meklētu abortu. Citās situācijās piketētāji var pulcēties ārpus uzņēmuma, kas tiek apsūdzēts diskriminējošā praksē pret noteiktu etnisko grupu.
Daudzās demokrātiskās sabiedrībās pikets ir likumīgs, ja vien tas nepārkāpj noteiktus noteikumus. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs piketus bieži aizsargā pulcēšanās tiesības, vārda brīvība un tiesības protestēt. Tomēr bieži vien ir vajadzīgas atļaujas, lai šāds protests būtu likumīgs. Turklāt noteiktas darbības, piemēram, automaģistrāļu, gājēju celiņu vai ieeju bloķēšana, var tikt uzskatītas par nelikumīgām.
Lai gan piketi var būt atļauti, personas, kas tajos piedalās, vai grupas, kas tos organizē, var tikt sauktas pie atbildības par darbību rezultātā nodarīto kaitējumu. Kaitējums var attiekties uz personu fizisku ievainojumu, īpašuma bojājumiem vai ieņēmumu zaudējumiem. Lai gan arodbiedrības ir slavenas ar piketu organizēšanu, tās bieži tiek uzskatītas par nelikumīgām vai neatļautām, kā rezultātā arodbiedrības var tikt iesūdzētas tiesā un pieprasītas maksāt sodus.
Piemēram, Apvienotajā Karalistē arodbiedrības var iesūdzēt tiesā, pamatojoties uz to, ka tās ir izraisījušas līgumu pārkāpumu. Ir veiksmīgi apgalvots, ka nodarbinātība ietver līgumus, lai darbinieki veiktu noteiktus pienākumus noteiktā laikā. Pikets var beigties ar to, ka cilvēki nepilda savas saistības vai var pārkāpt līgumus. Tā rezultātā viņu darba devēji cieš no zaudējumiem.