Antikvariāta savācēji ir cilvēki, kas atrod, pērk un pārdod senlietas, taču parasti viņi nepārdod šīs senlietas plašai sabiedrībai. Antikvariātu savācēju galvenie klienti ir antikvariātu tirgotāji, interjera dizaineri un augstākās klases kolekcionāri. Šiem savācējiem ir jābūt plašām zināšanām par senlietām, kā arī vietām, kur atrast noteiktas senlietas, un viņam vai viņai ir jābūt gatavam ceļot uz dažādām vietām, lai atrastu dažādus priekšmetus. Uzņēmējdarbības vadītājs ir arī būtiska šo atlasītāju prasme, jo viņi būs atbildīgi par godīgas cenas noteikšanu, gabala pārdošanu, pārdošanas dokumentēšanu un visu ar to saistīto dokumentu pārvaldību.
Vissvarīgākā prasme, kas jāpiemīt antīko priekšmetu novācējiem, ir detaļu ievērošana un autentiskuma izjūta. Savācēji var ceļot tālu un tālu, lai izsijātu cilvēka šķūni vai noliktavas vienību, kas nozīmē, ka viņi galu galā apskatīs daudz atkritumu. Antikvariāta vācējiem ir svarīgi atpazīt neapstrādāto dimantu — īsto antīko, kas atrodas starp atkritumu kaudzēm. Viņiem būs arī jāizvērtē, kāda veida atjaunošana varētu būt nepieciešama, kāda būtu preces godīga cena un kurš būtu piemērots preces pircējs.
Vēl viens svarīgs darba aspekts ir zināt, kur meklēt. Antīko priekšmetu savācēji var tērēt daudz laika, ja viņi apkārtnē vienkārši iet no kaudzes uz kaudzi, meklējot vērtīgus artefaktus, lai gan daži dara tieši to. Citi veido stratēģijas, lai atrastu piemērotas vietas, kur meklēt, netērējot laiku. Piemēram, nekustamo īpašumu tirdzniecība ir lieliska vieta, kur atrast senlietas, kas var būt vērtīgas un kuras var iegādāties par izdevīgu cenu. Arī pagalma tirdzniecība var būt lieliska vieta, kur meklēt vērtīgas senlietas. Tomēr lielākā daļa antīko savācēju laiku pa laikam šķiros pa šķūņiem, garāžām, atkritumu kaudzēm un uzglabāšanas vienībām.
Kad savācējs ir atradis senlietas, viņš nodibinās spēcīgus kontaktus antīkajā pasaulē ar tirgotājiem, kolekcionāriem un pat profesionāļiem, kuri varētu būt ieinteresēti iegādāties, piemēram, fotogrāfiem vai filmu režisoriem. Savācējs izdomās godīgu preces cenu un pārdos preci izplatītājam, kurš savukārt pārdos preci plašai sabiedrībai. Parasti senlietu savācēji paši nepārdod senlietas plašai sabiedrībai.