Ko dara bērnu psihologs?

Darbs parasti sākas ar novērtēšanu. Psihologs runā ar vecākiem, iepazīstas ar bērna attīstības vēsturi, novēro bērnu un izmanto standartizētas metodes, kas piemērotas konkrētajam vecumam. Mazākiem bērniem lielu daļu informācijas sniedz spēle un zīmējumi, vecākiem bērniem un pusaudžiem vairāk izmanto sarunu un aptaujas. Rezultātā tiek sagatavots atzinums, kurā aprakstīts, kas bērnam padodas, kur ir grūtības un kāds atbalsts ieteicams mājās, skolā un, ja nepieciešams, pie citiem speciālistiem.

Otrā darba daļa ir palīdzība un konsultēšana. Tā var izpausties kā individuālas nodarbības ar bērnu, darbs ar visu ģimeni, atbalsta grupas vai konsultācijas pedagogiem par to, kā organizēt mācību vidi. Biežākie iemesli, kāpēc vecāki vēršas pie psihologa, ir trauksme, miega un ēšanas grūtības, uzvedības problēmas, grūtības iekļauties kolektīvā, vecāku šķiršanās, tuvinieka zaudējums vai piedzīvota vardarbība. Skolās psihologs turklāt piedalās atbalsta komandas darbā kopā ar sociālo pedagogu, speciālo pedagogu un logopēdu.

Profesiju bieži sajauc ar divām citām. Psihiatrs ir ārsts, kurš drīkst noteikt diagnozi medicīniskā izpratnē un izrakstīt zāles, un pie viņa nonāk gadījumi, kad nepieciešama ārstēšana, piemēram, smagi noritošu psihisku traucējumu gadījumā. Psihoterapeits ir speciālists ar papildu apmācību konkrētā psihoterapijas metodē, un šo kvalifikāciju var iegūt gan ārsts, gan psihologs, taču tā nav automātiska psihologa izglītības sastāvdaļa. Latvijā psihologa izglītību un praksi apliecina iekļaušana Psihologu reģistrā, un tur var pārbaudīt arī darbības jomu, piemēram, klīniskā un veselības psiholoģija vai izglītības un skolu psiholoģija.

Praksē tas nozīmē, ka vecākam pirms pirmās vizītes ir vērts pārbaudīt trīs lietas: vai speciālists ir reģistrā, vai viņa darbības joma atbilst bērna situācijai un vai viņam ir pieredze ar attiecīgo vecumposmu. Sarunā pa telefonu der pajautāt, cik ilgas ir konsultācijas, cik tikšanās parasti nepieciešamas sākotnējai izpētei un vai atzinums tiks sagatavots rakstveidā. Ja atzinums vajadzīgs skolai, bāriņtiesai vai tiesai, par to jāvienojas jau sākumā, jo šādam dokumentam ir savas formas prasības un tas parasti tiek apmaksāts atsevišķi.

Ir situācijas, kad gaidīt nedrīkst. Ja bērnam ir pašsavainošanās, domas par nāvi, strauja stāvokļa pasliktināšanās, atteikšanās ēst vai pēkšņa atsvešināšanās pēc iespējama notikuma, tas vairs nav jautājums par konsultācijas pieteikšanu rindā, bet iemesls nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta, bērnu psihiatra vai neatliekamās medicīniskās palīdzības. Bērniem un vecākiem bez maksas pieejams Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111. Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj speciālista vērtējumu konkrētā gadījumā.