Īsu stāstu rakstnieks ir cilvēks, kurš raksta īso literatūru kā profesiju vai hobiju. Īsu stāstu rakstnieki parasti strādā daiļliteratūrā, lai gan daži stāsta arī ne-daiļliteratūras anekdotes īsu stāstu veidā. Īsu stāstu autori var mēģināt publicēt savus darbus kompilācijās, laikrakstos un žurnālos, īsu stāstu sējumos vai tiešsaistes materiālos.
Gandrīz jebkurš žanrs var tikt iekļauts noveles ietvaros. Šausmas, fantāzijas, romantika un komēdijas var viegli uzrakstīt īsā literārā formā. Īsu stāstu rakstītājam jāspēj veidot stāstu atbilstoši žanram; parasti stāstiem būs viens skaidrs sižets, kas ļauj to izstāstīt tikai dažās lappusēs. Lai gan starp īsiem un gariem stāstiem nav precīzas noteicošās robežas, parasti viss, kas ir mazāks par 60 lappusēm, tiks uzskatīts par īsu stāstu.
Īsu stāstu rakstnieks var apmeklēt skolu rakstīšanas vai ar rakstīšanu saistītās studijās. Daudzi izvēlas apgūt literatūru, radošo rakstīšanu, žurnālistiku vai angļu valodu. Grāds nav nepieciešams, lai kļūtu par stāstu rakstnieku, taču tas var palīdzēt rakstītājam atrast un attīstīt savu personīgo balsi. Priekšmeta apgūšana skolas laikā var arī palīdzēt atklāt jaunos rakstniekus vēsturē labākajiem un pazīstamākajiem stāstu autoriem. Lasot un mācoties par lieliskiem rakstniekiem, jaunāks rakstnieks var gūt ieskatu par savu darba modeli, iecienītākajiem priekšmetiem un karjeras mērķiem.
Īsus stāstus var uzrakstīt dažu stundu laikā, taču daudzu stāstu pabeigšana var aizņemt nedēļas, mēnešus vai gadus. Daži rakstnieki ienīst vairāku stāsta melnrakstu veidošanu un uzskata, ka pirmais melnraksts ir mākslas darbs, izņemot pareizrakstības vai gramatikas labojumus, un papildu melnraksti var sabojāt raksta tīrību. Citiem rakstniekiem materiāls galu galā ir jāizņem no rokām, lai viņi nevarētu izveidot desmito, 20. vai 50. melnrakstu.
Ir daudz dažādu avotu, no kuriem īso stāstu rakstnieks var gūt iedvesmu un idejas. Dažiem patīk rakstīt stāstus par savām ģimenēm, personīgo dzīvi vai smieklīgu un interesantu patiesu pieredzi. Citiem patīk radīt pilnīgi izdomātas pasaules un apdzīvot tās ar neparastiem varoņiem. Vēl citiem patīk paņemt jau esošu materiālu, piemēram, pasakas, un īsajā stāstā tām iedzīvināt. Stāsti var būt tikai izklaidei, taču daudziem vārdiem ir paslēpts morāls, ētisks, reliģisks, politisks vai filozofisks aspekts.
Īsu stāstu rakstītājam, kurš vēlas profesionālu karjeru šajā jomā, bieži būs jānodrošina literārais aģents. Dažreiz tas tiek darīts, uzvarot konkursos, gūstot panākumus pašpublicētajā materiālā, iesniedzot darbu aģentūrām ar atvērtu politiku vai vienkārši izveidojot pareizos personiskos sakarus. Literārie aģenti var palīdzēt rakstniekiem noslēgt darījumus, lai publicētu savus darbus atklātā tirgū, un tie var būt liels ieguvums rakstnieka karjerā.