Komerctiesības ir viens no lielākajiem juristu nodarbinātības segmentiem visā pasaulē. Komercjurists var strādāt daudzās dažādās uzņēmējdarbības jomās, tostarp kā korporatīvais jurists privātajā sektorā vai kā padomnieks regulējuma jautājumos publiskajā sektorā. Runājot par jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, patentiem, intelektuālo īpašumu, pretmonopola tiesību aktiem un korporatīvajām tiesībām, komercadvokāts, visticamāk, būs jurists.
Kļūšana par komercjuristu ir ilgs izglītības process, kas var sākties jau bakalaura apmācībā. Lai gan, lai kļūtu par komercjuristu, nav nepieciešams bakalaura grāds tiesību zinātnēs, tie, kuriem ir interese par tiesību zinātnēm, var vēlēties iegūt bakalaura grādu saistītā jomā, piemēram, komunikācijās, ekonomikā vai uzņēmējdarbībā. Pēc pamatskolas pabeigšanas topošajam komercjuristam parasti būs jākārto standartizēti testi, piemēram, LSAT, lai iegūtu uzņemšanu juridiskajā skolā. Kad juridiskā skola ir pabeigta, jaunam juristam, iespējams, būs jānokārto advokātu eksāmeni, lai varētu praktizēt juridiski.
Tomēr komercjurista apmācība sniedzas ārpus klases. Daudziem ir brīvi jāpārvalda dažādas sarežģītas jomas, piemēram, līgumtiesības, biznesa protokoli un valdības noteikumi. Tiesību zinātņu studenti, kuru mērķis ir karjera šīs profesijas komerciālajā segmentā, bieži vien mēģinās iegūt praksi vai ierēdņa darbu komercadvokātu birojos, pabeidzot izglītību. Tas viņiem var palīdzēt gūt iekšēju ieskatu komerctiesību darbībā, kā arī nodibināt svarīgus profesionālus kontaktus.
Pilnībā kvalificēts komercjurists var strādāt advokātu birojā, kas specializējas ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumos. Tas var ietvert līgumu slēgšanu, tiesvedību un sarunas ar darbinieku arodbiedrībām. Daži var izvairīties no tradicionālā advokātu biroja un kalpot kā konkrētas korporācijas iekšējais padomnieks. Šajā darbā jurists ir atbildīgs par to, lai uzņēmums darbotos likumīgi un lai citi uzņēmumi pret to izturētos likumīgi. Komerciālie juristi var strādāt arī universitātēs, bezpeļņas organizācijās un arodbiedrībās.
Valsts sektors ir vēl viena potenciālās nodarbinātības joma komercjuristam. Uzņēmējdarbības noteikumu, nacionālo un starptautisko komerctiesību izpratne un izveide ir ārkārtīgi sarežģīts process, kam katrā solī ir nepieciešami augstākās klases juristi. Darbs ar valdību vai tās labā var būt arī lielisks darbs juristiem, kuri izjūt pilsoniskā pienākuma apziņu un vēlas strādāt, lai uzlabotu valsts uzņēmējdarbības sistēmu.
Komerctiesību pasaule ir ārkārtīgi sarežģīta un bieži vien pretrunīga. Jurista, kas var ātri sintezēt, kontekstualizēt un izskaidrot uzņēmējdarbības tiesību smalkumus, var būt neticami vērtīgs ieguvums uzņēmuma īpašniekam vai padomei, kas nepārzina juridiskos jautājumus. Veiksmīgs komercjurists var izveidot ārkārtīgi ienesīgu karjeru, veidojot spēcīgu reputāciju biznesa aprindās.