Kad datora lietojumprogramma ir pabeigta un izplatīta, galalietotājs var palaist programmu, noklikšķinot uz vienas ikonas. Šīs lietojumprogrammas izstrādes laikā programmatūras inženieri izmanto vairākus dažādus resursus, kuru palaišanai un testēšanai ir nepieciešami ļoti tehniski procesi. Lietojumprogrammu pakotnes uzdevums ir ņemt dažādus komponentus, kas veido programmu, un izveidot to tā, lai galalietotājs varētu viegli instalēt un palaist lietojumprogrammu.
Lietojumprogrammu pakotnes pirmais uzdevums ir identificēt visas bibliotēkas un failus, kas ir nepieciešami programmas veiksmīgai darbībai. Tie var izpausties kā programmatūras bibliotēkas, datu bāzes faili, apkopoti pirmkoda faili un grafiskie komponenti. Daži no šiem failiem atradīsies programmas direktorijā, bet citi resursi, piemēram, datu bāzes serveri vai sistēmas grafikas dzinēji, ir jāinstalē kā atsevišķa programmatūra galalietotāja datorā.
Lietojumprogrammu pakotne apkopo visus failus, kas nav jāinstalē, kā atsevišķu sistēmas programmatūru vienā mapē. Izstrādes procesā programmētāji var izsaukt šos resursus no jebkuras vietas savā darbstacijā, taču galaproduktiem ir nepieciešama vienota konfigurācija. Apvienojot visus failus vienā direktorijā, lietojumprogrammu pakotne nodrošina, ka viss programmas kods satur pareizos direktoriju ceļus, lai piekļūtu šiem resursiem.
Pēc tam, kad lietojumprogrammu pakotne ir konsolidējusi visus failus, kas programmai ir jāpalaiž, viņš vai viņa sagatavo pašu direktoriju gala lietotājam. Tas ietver izpildāmo failu noklusējuma sistēmas ikonu aizstāšanu ar grafisko mākslinieku ikonām, kas īpaši izstrādātas šai programmai, un dokumentācijas failu iekļaušanu direktorijā. Kad šie komponenti ir gatavi, pakotājam ir jākonfigurē lietojumprogrammas instalētājs.
Lietojumprogrammu pakotne izmanto programmatūru, kas īpaši izstrādāta, lai izveidotu un automatizētu instalēšanas procesus. Tas ietver:
norādot, kādiem programmatūras komponentiem ir jābūt sistēmā, lai programma darbotos
ielādēt failus, kas nepieciešami šīs programmatūras pievienošanai gadījumā, ja tās nav sistēmā,
ielādējot direktoriju, kurā ir visi lietojumprogrammas faili.
Pēdējais solis ir iesaiņotājam pārbaudīt instalētāju iekārtās, kas atspoguļo to, ko klienti izmantos, lai nodrošinātu procesa darbību.
Lietojumprogrammu pakotājiem ir nepieciešama datorzinātņu un programmēšanas pieredze. Viņi neraksta galvenās programmas pirmkoda daļas, taču viņiem joprojām ir jāsaprot programmatūras izstrādes cikls un avota koda rediģēšana. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka avota kods precīzi atspoguļo programmas direktorijas galīgo faila izkārtojumu.