Ko dara neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīgs?
Īsā atbilde
Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīgs jeb feldšeris brigādes sastāvā izbrauc uz izsaukumiem, novērtē pacienta stāvokli, sniedz dzīvību glābjošu palīdzību notikuma vietā un nodrošina drošu pacienta transportēšanu uz slimnīcu. Latvijā šie speciālisti strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Izsaukuma sākumā brigāde saņem dispečera informāciju un dodas uz notikuma vietu. Tur ārsta palīgs pirmām kārtām novērtē vides drošību un pēc tam pacienta pamatfunkcijas: elpceļu caurlaidību, elpošanu, asinsriti, apziņas līmeni un citas pazīmes. Šī strukturētā pieeja ļauj dažu minūšu laikā saprast, vai stāvoklis ir dzīvībai bīstams un kāda palīdzība nepieciešama vispirms.
Praktiskās manipulācijas ietver atdzīvināšanas pasākumus un defibrilāciju, elpceļu nodrošināšanu, skābekļa terapiju, asiņošanas apturēšanu, brūču pārsiešanu, lūzumu imobilizāciju, intravenozas pieejas nodrošināšanu un medikamentu ievadīšanu atbilstoši dienesta algoritmiem. Brigāde veic elektrokardiogrammu un, ja ir aizdomas par infarktu vai insultu, iepriekš brīdina slimnīcu, lai pacientu uzreiz sagaidītu attiecīgā komanda. Tieši šis zvans no ceļa bieži izšķir, cik ātri pacients nonāks pie ārstēšanas.
Liela daļa darba ir komunikācija. Jāiztaujā pacients vai tuvinieki par sūdzībām, hroniskajām slimībām, lietotajiem medikamentiem un alerģijām, jānomierina satraukti cilvēki un dažkārt jāstrādā agresīvā vai haotiskā vidē. Visi novērojumi, veiktās darbības un ievadītie medikamenti jādokumentē izsaukuma kartē, kas vēlāk ir gan medicīnisks, gan juridisks dokuments.
Darbs notiek maiņās, tostarp naktīs un svētkos, un fiziskā slodze ir ievērojama, jo pacienti bieži jāpārnes no augšstāviem bez lifta. Emocionālā slodze ir tikpat liela, tāpēc dienestos pastāv atbalsta un supervīzijas prakses. Tie, kas šajā darbā paliek ilgi, parasti novērtē tieši rezultāta tūlītējo redzamību.
Profesiju bieži jauc ar citām. Ārsta palīgs nav medicīnas māsa: tā ir atsevišķa ārstniecības persona ar savu kvalifikāciju un savu pienākumu loku, un neatliekamajā palīdzībā viņš var vadīt brigādi. Ārsta palīgs nav arī glābējs vai ugunsdzēsējs, kaut arī notikuma vietā viņi strādā līdzās. Ārpus neatliekamās palīdzības ārsta palīgi strādā feldšerpunktos lauku teritorijās, skolās, uzņēmumos un jūrniecībā, tāpēc kvalifikācija paver vairāk ceļu nekā tikai darbs operatīvajā transportā.
Izglītība un kvalifikācija Latvijā
Ārsta palīga kvalifikāciju iegūst profesionālās augstākās izglītības studiju programmā, ko piedāvā Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte kopā ar savām koledžām. Pēc studijām speciālistam jāreģistrējas ārstniecības personu reģistrā, un praksē nepieciešama arī regulāra tālākizglītība un sertifikāta pārreģistrācija.
Brigādēs strādā arī neatliekamās medicīnas māsas un ārsti, bet operatīvā transporta vadītāji parasti ir apmācīti palīdzēt manipulācijās. Aktuālās prasības kvalifikācijai un reģistrācijai nosaka normatīvie akti, un ārstniecības personu reģistru uztur Veselības inspekcija, kuras tīmekļvietnē var pārbaudīt arī konkrēta speciālista reģistrācijas statusu.
Kad zvanīt uz 113
Vienotais neatliekamās medicīniskās palīdzības tālruņa numurs Latvijā ir 113, bet vienotais ārkārtas palīdzības numurs Eiropas Savienībā ir 112. Zvanīt vajag, ja cilvēks zaudē samaņu, sūdzas par spiedošām sāpēm krūtīs, pēkšņi zaudē runas vai kustību spējas, smagi elpo, stipri asiņo vai ir guvis nopietnu traumu.
Zvana laikā jāatbild uz dispečera jautājumiem un jānorāda precīza atrašanās vieta. Dispečers var sniegt norādījumus, kā rīkoties līdz brigādes ierašanās brīdim, piemēram, kā veikt sirds masāžu. Ja stāvoklis nav dzīvībai bīstams, bet padoms vajadzīgs, darbdienās jāzvana ģimenes ārstam, bet ārpus darba laika darbojas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001.
Ko sagatavot, gaidot brigādi
Kamēr brigāde brauc, jāsagatavo pacienta personu apliecinošs dokuments, lietoto medikamentu saraksts vai pašas iepakojumi, izraksti par hroniskām slimībām un informācija par alerģijām. Šis ir vienīgais brīdis, kad to var izdarīt bez steigas, un tieši šī informācija ietekmē lēmumus pirmajās minūtēs.
Praktiski palīdz arī sīkumi: atslēgt durvju ķēdi, ieslēgt kāpņu telpas gaismu, aizvērt mājdzīvnieku citā telpā, nosūtīt kādu sagaidīt brigādi pie ieejas un atbrīvot ceļu līdz pacientam. Pacientu bez vajadzības nedrīkst pārvietot, īpaši pēc kritiena vai autoavārijas, ja vien viņam nedraud tieši briesmas tajā vietā.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir pediatrijas neatliekamās palīdzības telpa?Bērnu neatliekamās palīdzības numurs ir neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs, kas īpaši pielāgots bērnu vajadzīb…
- Kā es varu kļūt par neatliekamās palīdzības dienesta tehniķi?Neatliekamās palīdzības dienesta tehniķis, kas pazīstams arī kā ER tech vai ERT, ir neatliekamās palīdzības dienesta pr…
- Cik ilgs laiks nepieciešams, lai kļūtu par dermatologu?Lai kļūtu par dermatologu, ir nepieciešami ilgi studiju un pētījumu gadi. Šie augsti kvalificētie ārsti var sākt sākotn…
- Kā ārsti nopelna kredītpunktus tālākizglītībā?Mūžizglītība ir svarīga ikvienam, bet ārstiem ir īpaši svarīgi nopelnīt tālākizglītības kredītpunktus. Ārsti veic darbī…