Protezēts vai ortozists ir veselības aprūpes darbinieks, kas palīdz pacientiem ar invaliditāti, kuras rezultātā ir daļēja vai pilnīga ekstremitāšu neesamība, vai nopietni traucējumi, kuru dēļ nepieciešama protēze vai ortoze. Šīs invaliditātes var rasties traumas dēļ, vai arī pacients var būt cietis no invaliditātes slimības vai iedzimtiem defektiem. Protēze ir mākslīga ierīce, kas aizvieto trūkstošo ekstremitāšu, atgriežot pacienta mobilitāti, kas zaudēta no traucējumiem. Ortoze ir ierīce, piemēram, breketes, kas atbalsta un stiprina bojātu ekstremitāšu.
Protezists vispirms tiekas ar pacientiem, lai izvērtētu viņu individuālās vajadzības. Viņi pārbaudīs katra pacienta muskuļu attīstību, kustību amplitūdu, locītavu stabilitāti un vispārējo ādas stāvokli un veselību zonā, kur tiks piestiprināta protēzes ierīce. Tas palīdz noteikt labāko dizainu un materiālus, ko izmantot, lai izveidotu pielāgotu ierīci katram atsevišķam pacientam. Pielāgots dizains ir nepieciešams, lai nodrošinātu vislielāko komfortu, izturību un atbalstu katrā konkrētajā gadījumā.
Protezētājiem jāveic ļoti precīzi, ļoti detalizēti mērījumi un nospiedumi. Viņi izstrādā savu dizainu veidnes, pēc tam turpina pielāgot un mērīt pacientu, kad ierīce iegūst formu. Protēzists uzbūvē un saliek katru protēzi, pēc tam strādā ar pacientu, lai veiktu nepieciešamās korekcijas. Kad ierīce ir pabeigta, protezētājs izmantos šinas vai jebkuras nepieciešamās kompresijas ierīces, lai sagatavotu piestiprināšanas vietas. Protezētājam ir jāsniedz detalizēti norādījumi par protēzes lietošanu, pēc tam pacients un protezētājs sadarbojas, lai izveidotu aprūpes plānu.
Tomēr darbs nav pabeigts, kad ierīce beidzot ir pabeigta un darbojas. Pacientiem ir jāturpina tikties ar protēzistu ilgu laiku, kamēr viņi mācās lietot protēzi un strādā ar protēzistu, lai veiktu korekcijas un modifikācijas, jo uzlabojas viņu gaita vai kļūst stiprāki muskuļi un mainās kustības. Laiks starp sākotnējo tikšanos un pilnu funkciju veikšanu var būt ilgs, taču tas ir ļoti izdevīgi gan pacientam, gan protezētājam.
Uzlabotās tehnoloģijas ir padarījušas protezēšanas un ortozes profesijas par aizraujošu un arvien plašāku iespēju pasauli. Mioelektriskās locītavas un datoru attēlveidošana ir divi no sasniegumiem, ko pētnieki turpina pētīt. Mioelektriskā protēze izmanto elektromiogrāfiju (EMG), lai ļautu pacienta muskuļiem nosūtīt signālus uz protezēšanas ierīci. Tas nodrošina lielāku kontroli un kustību, un, attīstoties tehnoloģijām, palielinās arī protezētāja spēja nodrošināt pacientam vislabāko iespējamo kustību un mobilitātes diapazonu.