Ko dara radošais rakstnieks?

Radošs rakstnieks ir cilvēks, kas raksta stāstus, rakstus, esejas vai dzejoļus. Viņš vai viņa var rakstīt jebkurā žanrā vai par jebkuru tēmu, ja vien varoņi un sižets ir izdomāti. Jaunāks radošo rakstnieku veids ir radošs nedaiļliteratūras rakstnieks, kurš raksta par reāliem notikumiem vai cilvēkiem, bet dara to tā, lai stāsts būtu saistošs un izklaidējošs. Šādu rakstnieku darba iespējas var būt ierobežotas, taču daudzi rakstnieki ir guvuši panākumus kā žurnālu rakstnieki, televīzijas un radio satura rakstītāji, filmu rakstnieki un ārštata rakstnieki.

Radoša rakstnieka darbs ir radīt saistošu un izklaidējošu stāstu par reāliem vai iedomātiem cilvēkiem, notikumiem, vietām un lietām. Lai kļūtu par radošu rakstnieku, nav obligātas formālās izglītības, lai gan daudzi pabeidz vidusskolu un dodas uz koledžu, lai iegūtu rakstniecības grādu. Daži rakstnieki pat strādās, lai iegūtu maģistra grādu rakstniecībā, kas viņus var kvalificēt mācīt koledžas vai universitātes līmenī. Rakstīšanas mācīšana, iespējams, ir viens no visizplatītākajiem radošā rakstnieka darbiem, lai gan daudzi citi gūst panākumus arī izklaides jomā.

Televīzijas un filmu radošie rakstnieki var strādāt individuāli vai kā daļa no komandas, lai izveidotu sižetus un varoņus, kas tiks izspēlēti uz ekrāna vai skatuves. Lai radītu lasītājam vai skatītājam jēgpilnu stāsta loku, rakstītājam ir labi jāsaprot sižeta kopējie elementi — ekspozīcija, augoša darbība, kulminācija, krītoša darbība un izšķirtspēja. Viņam vai viņai ir arī jāspēj attīstīt tēlus tā, lai skatītāji vai lasītāji varētu just līdzi vai just līdzi šiem izdomātajiem cilvēkiem un pilnīgāk iesaistīties stāstā. Viena no svarīgākajām lietām, kas ir jāapzinās radošajiem rakstniekiem, ir klišeju klātbūtne rakstniecībā; klišejas ir pārmērīgi izmantotas vietas, kas var liecināt par radošuma vai oriģinalitātes trūkumu. Rakstnieki cenšas izvairīties no klišejām, rakstot, lai materiāls būtu svaigs un neaizmirstams.

Ārštata radošais rakstnieks var rakstīt īsus stāstus, romānus un citus rakstiskus darbus noteiktām tirdzniecības vietām, piemēram, žurnāliem vai vietnēm. Šis ir ārkārtīgi grūts darbs, jo atalgojuma skala var būt diezgan zema, tāpēc daudzi radošie rakstnieki ar šo rakstīšanu nodarbosies kā blakusdarbs vai hobijs, nevis kā primārā karjera. Pat labi pazīstami rakstnieki var nepelnīt pietiekami daudz naudas, lai ērti dzīvotu, tāpēc viņi var apvienot savus radošo rakstīšanas centienus ar citiem, ienesīgākiem rakstīšanas veidiem.