Ko dara tehniskās apkopes vadītājs?

Tehniskās apkopes vadītājs ir atbildīgs par ēkas uzturēšanas uzraudzību. Tehniskās apkopes uzraugi visbiežāk strādā komerciālās ēkās, lai gan dažkārt apkopes vadītājs var strādāt arī lielā dzīvojamajā īpašumā. Viņi bieži pārrauga ēkas fizisko apkārtni, lai noteiktu, kāda apkope jāveic, un ir atbildīgi par vadību un darbu piešķiršanu apkopes personālam.

Tehniskās apkopes uzrauga pirmais pienākums parasti ir uzņemties atbildību par to, lai ēkas fiziskā apkārtne būtu atbilstošā stāvoklī. Tas var nozīmēt patrulēšanu gan iekštelpu, gan āra zonās, lai atklātu problēmas vai vietas, kurām nepieciešams remonts. Parasti tas nozīmē periodisku visu ēkas sistēmu, tostarp apkures un gaisa kondicionēšanas, santehnikas, liftu un citu saistīto ēkas mehānisko sastāvdaļu pārbaužu veikšanu.

Apkopes vadītājs var uzņemties atbildību arī par ēkas izskatu. Tas var nozīmēt ēkas pārbaudi, vai tajā nav noslīpēta vai nolobījusies krāsa, vai patrulēšanu uz vietas, lai pārliecinātos, ka tajā nav noplūdes vai briesmas. Tas var nozīmēt arī dārzu un saistīto āra konstrukciju uzraudzību, lai nodrošinātu, ka teritorija paliek estētiski pievilcīga.

Papildus apkopes plāna noteikšanai un izveidošanai un problemātisko zonu noteikšanai apkopes vadītājam ir jānoalgo personas, kas nepieciešamas, lai veiktu nepieciešamo apkopi. Viņš var nolīgt ainavu veidotājus, dārzniekus, santehniķus, HVAC tehniķus vai citas personas, kas nepieciešamas, lai novērstu un novērstu problēmas, kas rodas ēkā. Tehniskās apkopes vadītājs bieži pieņem darbā šīs personas kopā ar citiem organizācijas speciālistiem. Piemēram, viņš var ziņot galvenajam operatīvajam darbiniekam vai citiem vadītājiem vai nodaļu vadītājiem par ēkā nepieciešamo apkopi. Pirms darbinieku pieņemšanas viņam, iespējams, būs jāsaņem apstiprinājums, vai arī viņam var būt uzticēta vienīgā atbildība par darbinieku nolīgšanu ierobežota budžeta ietvaros.

Kad darbinieki ir pieņemti darbā, vadītājs parasti piešķir tiem uzdevumus un pārrauga viņu darbu, lai nodrošinātu pareizu uzdevumu izpildi. Tas nozīmē, ka vadītājam ir jādeleģē uzdevumi dažādām personām, prioritāri nosakot svarīgākos uzdevumus un uzticot uzdevumus darbiniekiem, kas ir visvairāk sagatavoti, lai tos veiktu atbilstoši. Pēc tam vadītājam ir jāpārliecinās, ka darbs tika veikts pareizi. Viņš var arī veikt periodiskas sava personāla darbības pārbaudes, lai nodrošinātu, ka visi veic savus pienākumus efektīvi un pieņemamā veidā.