Ziņu žurnālists ir plašsaziņas līdzekļu dalībnieks, kurš ziņo sabiedrībai par ziņām. Ziņu žurnālisti var strādāt apraides vietās, piemēram, televīzijā vai radio, vai drukātajās vietās, piemēram, laikrakstos vai žurnālos. Darbs ietver informācijas vākšanu par stāsta tēmu, izmantojot pētījumus un intervijas. Tas bieži ietver arī stāsta rakstīšanu un rediģēšanu pirms tā galīgās publicēšanas vai pārraides. Daudzi mūsdienu cilvēki arī saņem ziņas no interneta, tāpēc ir liels ziņu žurnālistu kontingents, kas tagad izplata informāciju, izmantojot tīmekļa plašsaziņas līdzekļus un ar ziņām saistītas vietnes.
Tiem, kas strādā televīzijas ziņās kameras priekšā, no visiem ziņu žurnālistiem ir visievērojamākais darbs. Neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts vai starptautiski skatīts ziņu raidījums no apraides vai kabeļtelevīzijas tīkla, kas ziņo ziņas no visas pasaules, vai vietējais ziņu raidījums, kas ziņo par notikumiem noteiktā apgabalā, televīzijas ziņu raidītāji un reportieri cenšas sniegt ziņas skatītājiem savlaicīgi un precīzi. , informatīva un izklaidējoša mode. Tas prasa prasmju kopumu, kas ietver spēju rakstīt, rediģēt, intervēt, pētīt un, visbeidzot, sniegt ziņas bieži vien tiešā vidē.
Televīzijas ziņu spektrā ir dažādas darba vietas. Ziņu žurnālists televīzijā var būt reportieris, kurš iziet uz lauka un pēta stāstus, pēc tam sniedz ziņojumus ikvakara ziņu pārraidē. Šie stāsti var ietvert jaunākās ziņas, kas nesen notikušas, vai padziļināta pašreizējā stāsta izpēte. Filmēšanas laikā televīzijas studijā enkurmeni un enkursieviešu sniedz visas dienas ziņas. Radio ziņu žurnālisti dara to pašu, tikai viņiem ir jāpaļaujas uz rakstīšanas prasmēm, lai saprastu stāsta būtību bez video palīdzības.
Drukāto ziņu žurnālisti paļaujas uz rakstītā vārda spēku, lai sniegtu stāstus. Ziņu žurnālistam, kas strādā dienas laikrakstā, ir jāspēj izmeklēt stāstus tādā pašā veidā kā pārraidītās ziņas, bet pēc tam viņam vai viņai ir jādestilē stāsta būtība, lai tas atbilstu tai dienai atvēlētajai vietai. Žurnālu žurnālistiem parasti ir daudz lielāka rīcības brīvība, lai rakstītu garākus stāstus un uzbruktu tiem no visiem leņķiem — greznība, ko reti piedāvā laikraksts, kur savlaicīgums ir vissvarīgākais.
Nav iespējams nepamanīt interneta ietekmi uz žurnālistiku, jo daudzi cilvēki tagad izmanto datoru, lai iegūtu ziņas. Internets nodrošina cilvēkiem vieglu piekļuvi ziņām, un to var pastāvīgi atjaunināt, lai atspoguļotu izmaiņas notiekošajā stāstā. Šīs priekšrocības ir ārkārtīgi paplašinājušas žurnālistikas darbības jomu. Ziņu žurnālists internetā izmanto tādas pašas izmeklēšanas metodes kā tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, taču viņam vai viņai ir neierobežotas iespējas attiecībā uz to, kā šis stāsts tiek pasniegts. Emuāru autori vai tīmekļa rakstītāji, kas nav saistīti ar ziņu organizāciju, var tikt uzskatīti arī par ziņu žurnālistiem atkarībā no emuāru stāstos iesaistītās izpētes un ziņu vākšanas stila un līmeņa.