Francija kļūst zaļāka, kļūstot brūna. No 2022. gada Eiropas valsts pieprasīs, lai visas jaunās sabiedriskās ēkas būtu izgatavotas no 50% koka vai līdzīgi ilgtspējīgiem, videi draudzīgiem materiāliem, piemēram, salmiem un kaņepēm.
Runājot par klimata problēmu risināšanu, Francija ir atbildīga arī citos veidos. Līdz 2050. gadam prezidents Emanuels Makrons ir apsolījis, ka valsts būs oglekļa neitrāla, kas nozīmē, ka tā absorbēs tik daudz oglekļa, cik tā saražo. Ir arī plānots ieguldīt 21 miljonu ASV dolāru 100 pilsētu saimniecību tīklā, lai uzlabotu piekļuvi svaigiem, vietēji audzētiem produktiem.
Kad Parīzē notiks 2024. gada vasaras olimpiskās spēles, skatītāji visā pasaulē rūpīgi pārbaudīs Francijas saistības vides jomā. Tā vietā, lai tērētu miljonus jaunām būvēm, Francija plāno pārveidot esošās ēkas un izveidot pagaidu būves. Turklāt daudzus Francijas arhitektūras pieminekļus ieskauj apstādījumi, lai publiskajām telpām piešķirtu dabisku skaistumu.
Koncentrējieties uz Franciju:
Francija ir vispopulārākais atvaļinājumu galamērķis pasaulē, kas katru gadu uzņem aptuveni 90 miljonus ārvalstu viesu.
Francija bija pirmā valsts, kas aizliedza lielveikaliem mētāt nepārdotu pārtiku, liekot tiem ziedot papildu naudu pārtikas bankām vai labdarības organizācijām.
Luvra ir vispopulārākais mākslas muzejs pasaulē; 9.6. gadā caur tās durvīm izgāja 2019 miljoni apmeklētāju.