Atklātās zināšanas attiecas uz zināšanām vai informāciju, kas tiek uzskatīta par “atvērtu” vai bez jebkāda veida juridiskām īpašumtiesībām. Tas nozīmē, ka mākslas vai literatūras darbs, kas ir izveidots kā “atvērts”, nebūtu aizsargāts ar autortiesībām, un tiktu uzskatīts, ka jebkuras autortiesības, kas pieder šī darba radītājam, īpašnieks ir atteicies. Līdzīgi programmatūras daļu bieži sauc par “atvērtu”, parasti kā “atvērto avotu”, ja tās radītājs nepretendē uz programmatūras izgatavošanā izmantotā koda īpašumtiesībām un jebkura cita persona var to izmantot. Atvērtās zināšanas ir pamats lielam darbam bezmaksas datoru programmatūras izstrādē, un parasti tās attiecas arī uz vecākiem mākslas darbiem.
Lai gan terminu “atklātās zināšanas” ne vienmēr var lietot tiesvedībā, tas tiek lietots kā vispārīgs termins, lai apzīmētu intelektuālo īpašumu, uz kuru neviens nepretendē īpašumtiesības. Šāda veida zināšanas var brīvi piekļūt un izmantot ikvienam interesentam, nesaņemot jebkāda veida atļauju un bez juridiskiem ierobežojumiem. Daudzus darbus var brīvi izmantot ar to īpašnieku atļauju vai ar noteiktiem noteikumiem un nosacījumiem, taču tie nav uzskatāmi par atklātām zināšanām. Patiesas atklātas zināšanas pastāv bez nosacījumiem, un tās var izmantot ikviens, kas to vēlas.
Šo terminu bieži lieto, atsaucoties uz datoru programmatūru vai kodēšanu, kas ir izveidota kā atklātas zināšanas, ko var izmantot citi. Programmatūra parasti tiek uzskatīta par aizsargātu ar autortiesību likumu tās izveides brīdī, parasti saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā literatūras darbi. Ja kāds izveido programmatūras daļu, bet to dara, nepretendējot uz īpašumtiesībām uz avota kodu, kas izmantots šīs programmatūras izgatavošanai, to bieži dēvē par “atvērto avotu”. Šāda veida atvērtā pirmkoda programmatūrai dažkārt var būt noteikti ierobežojumi tās lietošanai, piemēram, tie, kas to izmanto, nevar to darīt peļņas gūšanas nolūkā, taču tas ne vienmēr notiek.
Ja atvērtā pirmkoda programmatūrai tās lietošanai nav noteikti nekādi juridiski ierobežojumi, tā ir atvērtā ziņa. Vecāki mākslas darbi, kurus vairs neaizsargā autortiesību likums, piemēram, tie, kas tiek uzskatīti par “publisku īpašumu”, arī ir daļa no atklātām zināšanām. Lai radītu šāda veida zināšanas, var likvidēt arī citus intelektuālā īpašuma veidus, piemēram, patentu vai preču zīmi. To parasti veic pēc sākotnējā īpašnieka ieskatiem, taču, tiklīdz īpašumtiesības ir likumīgi likvidētas, to var izmantot ikviens, kas to vēlas.