Stropu prāts, ko bieži dēvē arī par kolektīvo apziņu, ir attieksmju, uzskatu un zināšanu kopums, ko dala cilvēku grupa. Vairumā gadījumu indivīdi sabiedrībā apzinās savu individualitāti un informāciju, kas atrodas stropu prātā, lai gan ir ekstrēmi gadījumi, kas var likt daudziem cilvēkiem pārņemt grupu domāšanu. Grupas var veidot no veselām kopienām vai no apakšgrupām kopienas ietvaros.
Ideju par stropa prātu pirmais formulēja franču sociologs Emīls Durkheims. Viņa sākotnējais termins “sirdsapziņa kolektīvs” franču valodā ir tulkots angļu valodā kā kolektīvā sirdsapziņa vai kolektīvā apziņa. Franču valodas termina nolūks ir kaut kur starp šiem diviem tulkojumiem angļu valodā. Tomēr kolektīvā apziņa jeb stropa prāts pati par sevi nav apziņa. Tas ir racionāls uzskatu un ideju kopums, nevis emocionāli vadīta grupas sirdsapziņa.
Daudzos gadījumos stropa prāts ir labvēlīgs sabiedrībai. Tas palīdz grupai saglabāt saikni, stiprinot kopīgās vērtības un ļauj informācijai izplatīties pa kopienas locekļiem. Vēsturiski mazām cilšu kopienām būtu bijis tāds strops, kas ietvēra visus cilts pārstāvjus. Indivīdiem nebija informācijas vai priekšstatu, par ko arī grupa nebija informēta. Būtībā indivīdi kļuva neatdalāmi no kopienas, radot spēcīgu grupas dinamiku.
Mūsdienu sabiedrībās, kurās ir daudz dalībnieku, stropu prāts bieži tiek sadalīts vairākās apakšgrupās. Var būt visaptveroša kolektīvā identitāte, taču ir arī nelielas grupu identitātes, kas no tās atdalās. Noteiktas augstskolas absolventi, cilvēki no noteikta darba jomas, cilvēki, kas dzīvo apkārtnē, un citas līdzīgas apakšgrupas radīsies ar savām vērtībām un idejām, kas ir saderīgas ar tiem, kas ir saderīgi ar plašāku stropu domāšanu.
Lai gan stropu prāts palīdz cilvēkiem grupā uzturēt saikni, grupas apziņa var izraisīt arī destruktīvas darbības un vardarbību. Šāda veida grupu domāšana bieži tiek saukta par pūļa mentalitāti, jo tā var viegli novest pie situācijām, kad veidojas vardarbīgs, nepaklausīgs pūlis. Cilvēkiem ir īpaši liela iespēja nonākt šādā mentalitātē, ja viņi ir dusmīgi vai nobijušies un uzskata sevi par anonīmiem. Saskaroties ar personu vai grupu, kas neatbilst identitātei, cilvēki, kas darbojas stropa prāta ietekmē, var vērsties pret šiem cilvēkiem, pat ja normālos apstākļos viņiem ar viņiem var nebūt nekādu problēmu.