“Taisnīgs” juridiskajā lietojumā attiecas uz kaut ko tādu, kas tiek uzskatīts par vienlīdzīgu un godīgu attiecībā pret divām vai vairākām konkrētā gadījumā iesaistītajām pusēm. Šo terminu parasti lieto, lai apzīmētu lietas iznākumu vai vēlamo iznākumu, un tas norāda, ka tika izmantota ne tikai vienlīdzība, bet arī taisnīgums. Cilvēks, kuram ir daudz naudas, maksājot tādu pašu naudas sodu kā kāds, kuram ir ļoti maz naudas, var būt līdzvērtīgs, taču tas ne vienmēr ir godīgi. Līdz ar to taisnīgums attiecas uz juridisku praksi, kurā taisnīgums tiek piešķirts vienlīdzībai, lai radītu rezultātu, kas tiek uzskatīts par līdzsvarotu.
Tiek uzskatīts, ka lēmums ir taisnīgs, ja tas tiek uzskatīts par taisnīgu un vienlīdzīgu attiecībā uz iesaistītajām pusēm. Piemēram, laulības šķiršanas procesā bieži tiek izmantota taisnīga mantas un resursu sadale, nevis vienlīdzīga sadale. Vienlīdzīga resursu sadale nozīmētu, ka puse no visiem resursiem tiktu piešķirta katrai laulībā esošajai personai, neņemot vērā turpmāku uzmanību katrai pusei, kas var nebūt godīgi. Ja tā vietā tiek izmantots taisnīgs sadalījums, tiek ņemti vērā arī katras puses iespējamie ienākumi un nākotnes ienākumi, kā rezultātā viena puse bieži vien maksā alimentus vai citu kompensāciju otrai pusei.
Termins “taisnīgs” tiek lietots arī saistībā ar juridisko jēdzienu “taisnīgums”, jo tas atšķiras no likuma. Taisnīguma tiesa ir tiesa, kas ir nošķirta no tiesas un ievēro tradīciju, kuras saknes ir Anglijas vispārējo tiesību sistēmā. Šāda veida tiesa var darboties līdzīgi kā tiesa, taču parasti tai ir nedaudz atšķirīgas pilnvaras, un tā var piešķirt izpildrakstu, nevis kompensāciju. Šādas tiesas nolēmumu var uzskatīt par taisnīgu, jo tas parasti ir paredzēts, lai tiešāk izskatītu sūdzības.
Ja tiesa izskata lietu, kurā viena persona ir apsūdzējusi citu viņa vai viņas īpašuma zādzībā, spriedums parasti ir finansiāla atlīdzība, ja apsūdzētājs uzvar lietu. Lai gan dažos gadījumos tas var būt apmierinošs, kompensācija galu galā var nebūt vēlama, un tā vietā apsūdzētājs var vēlēties, lai viņa vai viņas īpašums tiktu atdots. Tiesa var izdot rīkojumu, kas prasītu nozagtās mantas atdošanu, nevis tikai finansiālu atlīdzību. Šo rīkojumu var uzskatīt par taisnīgāku, jo tiek atgriezts sākotnējais īpašums, nevis tikai finanšu summa, kas tiek uzskatīta par atbilstošu īpašumam.