Paisuma un paisuma pagriešana ir izplatīta frāze, kas norāda uz zemu un augstu plūdmaiņu un cilvēku kontroles trūkumu pār plūdmaiņām. Kad paisums griežas, tas iet pretējā virzienā. Frāze ir izmantota gadsimtiem ilgi variācijās. Ievērojami piemēri ir Šekspīra Henrija IV I daļa, kur Šekspīrs kā variantu izmanto “pavērst plūdmaiņu”.
Dažreiz šī frāze tiek lietota mazliet nepareizi, lai apspriestu paisuma pagriešanu, kas nozīmētu veltīgu vingrinājumu. Jūs nevarat pagriezt paisumu atpakaļ, jo tas ir ārpus cilvēka kontroles; tas pagriezīsies kā pašsaprotami savā laikā. Tomēr atšķirībā no patiesajiem okeāna paisumiem daži notikumi vai lielas izmaiņas ir atkarīgas no apstākļiem. Šekspīra piemērā “bailes/ var mainīt baiļu grupējumu”. Citiem vārdiem sakot, bailes vai bažas varētu izraisīt lielas pārmaiņas Henrija IV pasaulē.
Visbiežāk plūdmaiņas pavērsiens tiek izmantots kā metafora, lai izteiktu virziena maiņu saistībā ar cilvēka domāšanu vai uzvedību. Bieži vien šī doma vai uzvedība ir gandrīz pilnībā pretēja iepriekšējai domai vai var būt tiešs pretējs. Ir daudz piemēru, kā paisuma pavērsiens ir saistīts ar cilvēku notikumiem. Viens, ko lielākā daļa cilvēku drīz neaizmirsīs, ir akciju tirgu sabrukums 2008. gada septembrī.
Daudzus gadus daudzi politiķi bija atbalstījuši arvien lielāku tirdzniecības prakses atcelšanu ASV. Tas tika uzskatīts par noderīgu, jo tas veicināja uzņēmējdarbību, un sākumā daudziem tas šķita ārkārtīgi ienesīgs. Tomēr dažu tirdzniecības noteikumu atcelšana ļāva dažiem spekulantiem izmantot sistēmas priekšrocības vai “izspēlēt to”. Galu galā regulējuma trūkums daudzos tirdzniecības aspektos kopā ar sliktu kreditēšanas praksi izraisīja septembra akciju tirgus krahu.
Interesanti, ka abu pušu politiķi pēkšņi atbalstīja lielāku regulējošo varu pār tirdzniecību ASV. Tas ir paisuma pavērsiens attiecībā pret iepriekšējo domu, jo tas ir tiešā pretrunā ar pozīcijām, kas tika pieņemtas pirms avārijas. Vēl viens liela mēroga paisuma pavērsiena piemērs bija aparteīda galīgais gals Dienvidāfrikā. Pēc gadiem ilgas politikas, kas tieši diskriminēja melnādainos Dienvidāfrikas iedzīvotājus, citu valstu izdarītais spiediens, dažu valdībā esošo cilvēku viedokļu maiņa un melnādaino Dienvidāfrikas iedzīvotāju nepārtrauktā pretestība galu galā pavērsa virzību Dienvidāfrikas pagātnes apkaunojošajai politikai.
Izmantojot šo idiomu, rodas pieņēmums, ka cilvēka domas un uzvedība var notikt viļņveidīgi. Mācītāja grāmatā ir teikts: “Katram ir savs laiks.” Iespējams, ka cilvēkiem, īpaši plašā mērogā vai sabiedrībā, ir jāmaina virzieni, tāpat kā plūdmaiņas.