TJG Online
Dzīvnieki un vide

Kuri koki ir Latvijas nacionālie simboli?

Īsā atbilde

Latvijā par nacionālajiem kokiem tradicionāli uzskata ozolu un liepu, taču atšķirībā no ASV štatu simbolikas tas nav noteikts ar atsevišķu likumu, bet balstās tradīcijā un folklorā. Juridiska nozīme ir citam jēdzienam: dižkoka statusam, kuru nosaka Ministru kabineta noteikumi un uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Amerikas Savienotajās Valstīs katram štatam ar likumu ir apstiprināts savs koks, putns un zieds, un šie lēmumi glabājas štata tiesību aktos. Latvijā oficiālie valsts simboli, kas nostiprināti Satversmē un atsevišķos likumos, ir karogs, ģerbonis, himna un valsts valoda. Neviens normatīvais akts nepasludina konkrētu koku sugu par nacionālo simbolu, tāpēc apgalvojums „Latvijas valsts koks ir ozols“ ir kultūras, nevis juridisks fakts.

Ozols un liepa latviešu tradīcijā darbojas pārī: ozols saistīts ar vīrišķo sākotni un spēku, liepa ar sievišķo, un abi ļoti bieži parādās tautasdziesmās, vietvārdos un uzvārdos. Bērzs ir trešais koks, bez kura latviešu ainavas priekšstats nav iedomājams, un tam ir arī tieša saimnieciska nozīme sulu, slotu un finieru dēļ. Priede un egle savukārt veido Latvijas mežsaimniecības mugurkaulu, tāpēc ikdienas sarunā „Latvijas koks“ bieži nozīmē vienkārši priedi.

Praktiski svarīgākais jēdziens nav simbols, bet dižkoks jeb valsts nozīmes aizsargājamais koks. Dižkoka statuss rodas automātiski, tiklīdz koks sasniedz noteiktu apkārtmēru vai augstumu, un tas nav atkarīgs no tā, vai kāds koku ir uzmērījis, iekļāvis sarakstā vai uzlicis tam plāksnīti. Katrai sugai noteikts savs slieksnis, jo ozols dižkoka izmēru sasniedz pavisam citos gados nekā pīlādzis vai kļava. Spēkā esošos skaitļus publicē Dabas aizsardzības pārvalde, un pats normatīvais akts ir lasāms portālā likumi.lv.

Tipiskākā kļūda ir pieņēmums, ka savā zemes gabalā koku drīkst nozāģēt brīvi. Kokam ārpus meža zemes ciršanas atļauju izsniedz pašvaldība, mežā strādā Valsts meža dienests, bet dižkoku bez saskaņojuma nedrīkst ne nocirst, ne stipri apzāģēt, ne aprakt ar būvgružiem sakņu zonā. Nelikumīga ciršana beidzas ar administratīvo sodu un zaudējumu atlīdzību, kas parasti daudzkārt pārsniedz zāģēšanas izmaksas. Ja koks aug pilsētā, papildus var būt spēkā pašvaldības saistošie noteikumi par apstādījumu aizsardzību.

Otra bieža kļūda ir laika izvēle. Pavasarī un vasarā kokos ligzdo putni, un ligzdošanas periodā koku ciršanu un zaru zāģēšanu ierobežo putnu aizsardzības prasības. Ja kokā ir dobums, tajā var mist aizsargājami sikspārņi vai dzeņi, un tas maina visu situāciju. Tāpēc darbus plāno rudenī vai ziemā un vispirms noskaidro, kas kokā dzīvo.

Kā pārbaudīt, vai koks ir dižkoks

Apkārtmēru mēra ar mērlenti stumbram 1,3 metru augstumā no sakņu kakla, nogāzē mērot no augstākās puses. Ja skaitlis tuvojas attiecīgās sugas slieksnim, pret koku jāizturas kā pret aizsargājamu, līdz pretējais ir pierādīts. Augstumu precīzi nosaka speciālists ar augstuma mērītāju, un acumērs šeit gandrīz vienmēr maldina.

Dabas aizsardzības pārvalde uztur dabas datu pārvaldības sistēmu, kurā redzami reģistrētie īpaši aizsargājamie koki un dabas objekti; tur vērts ieskatīties, pirms plāno būvniecību vai ciršanu. Ja koks sistēmā nav atrodams, bet izmēru sasniedz, par to var ziņot pārvaldei. Pirkot īpašumu, dižkoks nozīmē arī aprobežojumu: ap to noteikta aizsargjosla, kurā darbības ir ierobežotas, un tas var ietekmēt būvniecības ieceri.

Kad jāmaksā speciālistam

Ja liels koks aug tuvu ēkai, elektrolīnijai vai gājēju ceļam un ir aizdomas par trupi, vajadzīga arborista vai koku ekspertīzes atzinums. Atzinums ir arī tas dokuments, ar ko pašvaldībā pamato ciršanas atļaujas pieprasījumu bīstamības dēļ, tāpēc nauda par to parasti neaiziet velti. Pašrocīga liela koka gāšana apdzīvotā vietā ir gan dzīvībai bīstama, gan bieži nelikumīga.

Kokkopja un mežizstrādātāja darbs nav viens un tas pats. Mežizstrādātājs koku nogāž, kokkopis to saglabā: veido vainagu, mazina vēja slodzi, atbalsta ar stiprinājumiem. Vecam dižozolam pareizi veikta vainaga kopšana bieži pagarina mūžu par gadu desmitiem, savukārt rupja „noīsināšana“ to nogalina lēni un droši.

Avoti