Kāpēc Latvijas pilsētām ir iesaukas?

Vecākās iesaukas nāk no ainavas un saimniecības. Kuldīgu sauc par Latvijas Venēciju, jo pilsētas centrā Alekšupīte tek gar māju sienām un blakus atrodas platā Ventas rumba ar vēsturisko ķieģeļu tiltu. Siguldu un tās apkārtni jau 19. gadsimta kūrorta laikmetā nodēvēja par Vidzemes Šveici, jo Gaujas senleja ar stāvajām nogāzēm atgādināja kalnu ainavu. Latgale tiek saukta par Zilo ezeru zemi, un šeit iesauka ir gandrīz burtiska, jo ezeru blīvums tur ir vislielākais valstī.

Otra grupa ir iesaukas no vēstures un amata. Rīgu dēvē par Baltijas metropoli un par jūgendstila pilsētu: pirmais nosaukums atspoguļo hanzas laika tirdzniecības un mūsdienu reģiona centra lomu, otrs atsaucas uz 20. gadsimta sākuma fasāžu koncentrāciju, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Liepāju sauc par pilsētu, kurā piedzimst vējš, un šī frāze nāk no dziesmas, bet iesakņojusies arī pilsētas zīmolā. Ventspils publiski identificējas ar puķēm un sakoptību, Jūrmala ar kūrortu, Daugavpils ar cietoksni un daudzveidīgu kultūru vēsturi.

Trešā grupa ir mūsdienu tūrisma un mārketinga radīti saukļi. Pašvaldības un tūrisma organizācijas apzināti veido vietas zīmolu, lai piesaistītu apmeklētājus un investīcijas, un tas nozīmē logo, saukli, krāsas un stāstu. Šādi saukļi mēdz mainīties līdz ar pašvaldības vadību vai tūrisma stratēģiju, tāpēc tie ir jaunāki un nestabilāki par tradicionālajām iesaukām. Latviju kopumā ārvalstīs bieži piesaka kā dzintara zemi un kā dziesmu un deju svētku zemi, un abi tēli ir vienlaikus vēsturiski un mārketinga izmantoti.

Iesaukas mēdz arī maldināt. Tās izceļ vienu pazīmi un noklusē pārējo, tāpēc, plānojot ceļojumu pēc iesaukas, viegli sagaidīt nepareizo. Latvijas Venēcija nenozīmē kanālu tīklu ar gondolām, un Vidzemes Šveice nenozīmē alpīnos kalnus. Vislabāk iesauku lietot kā atslēgu vietas stāstam: ja zināt, kāpēc tā radusies, jūs zināt, ko šajā pilsētā ir vērts apskatīt vispirms.

Ja gribat pārbaudīt kādas iesaukas izcelsmi, ceļš ir tāds pats kā citos vēstures jautājumos. Vispirms meklējiet digitalizētajā presē, vai un kad frāze parādās, tad skatieties novadpētniecības izdevumus un novada muzeja materiālus. Daudzas iesaukas izrādās daudz jaunākas, nekā šķiet: tās radījis kāds konkrēts žurnālists, dziesmas autors vai tūrisma bukleta veidotājs, un dažkārt ir iespējams nosaukt gan gadu, gan cilvēku.

Praktiski noderīgs ir arī juridiskais aspekts. Pašvaldības un uzņēmumi saukļus un logotipus mēdz reģistrēt kā preču zīmes, tāpēc pilsētas saukļa izmantošana komercprecēm ne vienmēr ir brīva. Ja plānojat ražot suvenīrus ar pilsētas zīmolu, pirms drukas ir vērts pārbaudīt preču zīmju reģistru Patentu valdē un vajadzības gadījumā vienoties ar pašvaldību par lietošanas nosacījumiem.