TJG Online
Izglītība un apmācība

Ko dara nekustamā īpašuma darījumu starpnieks?

Īsā atbilde

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieks jeb mākleris Latvijā sagatavo un vada īpašuma pirkšanas, pārdošanas vai iznomāšanas darījumu: pārbauda īpašuma tiesisko stāvokli, novērtē cenu, sameklē otru pusi, organizē apskates un sarunas un noved darījumu līdz notāram un zemesgrāmatai. Kopš 2020. gada šī darbība Latvijā ir reglamentēta, un starpniekam jābūt reģistrētam nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, ko uztur Ekonomikas ministrija.

Reģistrācijas prasība ir tas, kas atšķir Latvijas situāciju no vecākiem aprakstiem un arī no ASV modeļa, kur licences izsniedz katrs štats atsevišķi ar savu eksāmenu. Latvijā ierakstam reģistrā jāizpilda nosacījumu kopums: atbilstoša profesionālā kvalifikācija vai izglītība, nevainojama reputācija un spēkā esoša profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Apdrošināšana ir tieši tā daļa, kas klientam ir svarīga, jo tā ir avots, no kura atlīdzināt zaudējumus, ja starpnieks kļūdās.

Darba saturs sadalās trijās daļās. Pirmā ir pārbaude: zemesgrāmatas dati par īpašnieku, hipotēkām, servitūtiem, aizliegumiem un kopīpašuma domājamām daļām, kadastra dati par platību un lietošanas veidu, informācija par būvju legalizāciju un par parādiem pārvaldniekam. Otrā ir cenas noteikšana, balstoties uz reāli notikušiem darījumiem, nevis uz sludinājumu cenām. Trešā ir darījuma organizēšana: rokasnaudas vai avansa līgums, saskaņošana ar banku, ja pircējs ņem kredītu, un pirkuma līguma parakstīšana pie zvērināta notāra ar nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai.

Svarīga vietējā detaļa, ko daudzi neapzinās: starpnieks Latvijā ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts. Tas nozīmē pienākumu identificēt klientu, noskaidrot līdzekļu izcelsmi un ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem. Tieši tāpēc mākleris prasa personu apliecinošu dokumentu un jautājumus par naudas izcelsmi; tā nav ziņkāre, bet likuma prasība, un atteikšanās atbildēt darījumu apturēs.

Atalgojums parasti ir procentuāla komisija no darījuma summas, kas visbiežāk jāmaksā pārdevējam, taču tas nav noteikts nevienā likumā un ir vienošanās jautājums. Būtiskākais ir nevis likmes lielums, bet gan tas, kas tieši ir iekļauts: vai komisijā ietilpst sludinājumu izvietošana, fotografēšana, dokumentu pasūtīšana no valsts reģistriem, notāra apmeklējums un kad tieši maksa kļūst maksājama.

Kā pārbaudīt, vai mākleris ir īsts

Reģistrs ir publisks. Pirms līguma parakstīšanas personas vārdu un uzvārdu var pārbaudīt Ekonomikas ministrijas uzturētajā nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Ja personas tur nav, tā nedrīkst sniegt šo pakalpojumu, un darbība bez reģistrācijas ir sodāma.

Otrs pārbaudes solis ir apdrošināšanas polise. Lūdziet parādīt spēkā esošu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un pārbaudiet darbības termiņu un atbildības limitu. Ja limits ir mazāks par darījuma summu, tas ir jāzina iepriekš, nevis pēc problēmas.

Ja starpnieks strādā uzņēmuma vārdā, pārbaudiet arī pašu uzņēmumu Uzņēmumu reģistra datos: patiesos labuma guvējus, amatpersonas un to, vai uzņēmums nav maksātnespējas procesā.

Lielākais riska brīdis: rokasnauda

Visdārgākā kļūda notiek agri. Pircējs, baidoties zaudēt īpašumu, nodod rokasnaudu, pirms ir pārbaudīti zemesgrāmatas ieraksti un pirms ir skaidrs, vai banka kredītu apstiprinās. Latvijas Civillikumā rokasnaudai ir īpašas sekas: ja darījums neiznāk pircēja dēļ, rokasnauda paliek pārdevējam, bet, ja pārdevēja dēļ, tā jāatdod dubultā. Tieši tāpēc vārda izvēle līgumā starp rokasnaudu un avansu maina visu.

Praktiskais risinājums ir divi: pirmkārt, rakstīt līgumā skaidru nosacījumu par kredīta saņemšanu, kas ļauj naudu atgūt, ja banka atsaka; otrkārt, naudu novietot pie zvērināta notāra depozītā vai bankas darījuma kontā, nevis nodot skaidrā naudā vai pārskaitīt pārdevējam tieši.

Otra tipiska kļūda ir neieskatīties kopīpašuma jautājumos. Pērkot domājamo daļu vai īpašumu, kur zeme pieder citam īpašniekam, mainās gan lietošanas tiesības, gan maksājumi, un vēlāk to izlabot nav iespējams.

Starpnieks, vērtētājs, notārs un pārvaldnieks

Šīs četras lomas nemitīgi jauc. Starpnieks meklē otru pusi un vada darījumu, un viņa vērtējums par cenu nav oficiāls dokuments. Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs sagatavo vērtējumu, ko atzīst bankas kredīta izsniegšanai un tiesas; sertifikātu izsniedz profesionālā sertificēšanas institūcija, un tas ir jāpārbauda. Zvērināts notārs apliecina darījumu un sagatavo nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai; bez viņa īpašumtiesības nepāriet. Namu pārvaldnieks apsaimnieko māju pēc pirkuma un ar darījumu nav saistīts.

Tests: ja vajadzīgs dokuments bankai, tas ir vērtētājs. Ja vajadzīgs, lai īpašums pārietu jūsu vārdā, tas ir notārs un zemesgrāmata. Ja vajadzīgs pircējs vai objekts, tas ir starpnieks.

Ko šis darbs prasa un kad tas neatmaksājas

Ienākumi šajā profesijā ir ciklisks un komisijas atkarīgs lielums: kredītu likmju kāpums vai kritums maina darījumu skaitu tirgū daudzkārt ātrāk nekā jebkurš personīgs pūliņš. Reāls darba saturs ir dokumentu pārbaude, sarunu vadīšana un klientu gaidu pārvaldība, nevis īpašumu rādīšana, kas ir maza laika daļa.

Ja darījums ir sarežģīts (mantojums, šķirta laulība, kopīpašums, nelegalizētas būves, lauksaimniecības zeme ar darījumu ierobežojumiem), ar starpnieku vien nepietiek un jāpiesaista jurists vai zvērināts advokāts. Lauksaimniecības zemes iegādei Latvijā ir atsevišķi nosacījumi un pašvaldības komisijas piekrišana, un to nokārtot starpnieks jūsu vietā nevar.

Avoti