TJG Online
Savienotās Valstis

Rodailendas štata zieds: parastā vijolīte

Īsā atbilde

Rodailendas štata zieds ir vijolīte, botāniski Viola sororia. Skolēnu balsojumā tā uzvarēja jau 19. gadsimta beigās, taču štata likumdevējs to par oficiālu simbolu apstiprināja tikai 1968. gadā.

Runa ir par nelielu daudzgadīgu lakstaugu no vijolīšu dzimtas (Violaceae). Lapas ir sirdsveidīgas un saaug pamatrozetē, ziedi zili līdz violeti, retumis gandrīz balti ar tumšām dzīslām. Augs neveido stublāju ar lapām: katrs zieds izaug uz sava atsevišķa kāta tieši no saknes daļas. Tieši šī pazīme vēlāk noder, lai vijolīti atšķirtu no dārzos audzētajām atraitnītēm.

Interesantākais par šo sugu nav krāsa, bet gan pavairošanās. Pavasara krāšņie ziedi bieži vien nemaz nedod sēklas. Sēklas rodas no nepievilcīgiem, zaļganiem ziedpumpuriem, kas vasarā attīstās pie pašas zemes un neatveras vispār, apputeksnējoties paši ar sevi. Botānikā tos sauc par kleistogāmiem ziediem. Praktiskās sekas ir tādas, ka augs vairojas arī tad, ja neviens kukainis to neapmeklē, un tāpēc dārzā izplatās daudz straujāk, nekā stādītājs gaidījis.

ASV katrs štats savus simbolus nosaka pats, un to dara štata likumdevējs ar atsevišķu likumu. Skolēnu aptauja, laikraksta balsojums vai dārzkopju biedrības ierosinājums juridiski neko nenozīmē: tas ir tikai politisks arguments, ar ko pēc tam kāds deputāts iesniedz likumprojektu. Ar to arī skaidrojams gadu desmitiem ilgais atstatums starp „tautas izvēli“ un oficiālo statusu.

Kā atšķirt vijolīti no atraitnītes

Latvijā dārzos visbiežāk redzamās ir atraitnītes: savvaļas trejkrāsu atraitnīte (Viola tricolor) un dārza pansijas (Viola × wittrockiana). Tās ir tās pašas ģints augi, tāpēc cilvēki tos jauc.

Pārbaude ir vienkārša. Atraitnītei ir stublājs ar lapām un liels, plakans zieds, kura divas ziedlapas vērstas uz augšu un trīs uz leju, bieži ar „sejiņas“ zīmējumu. Īstajai vijolītei stublāja ar lapām nav, zieds ir mazs, ar skaidri redzamu piesi aizmugurē, un lapas veido rozeti pie zemes. Ja šaubāties, paskatieties, no kurienes iznāk ziedkāts: no stublāja vai tieši no zemes.

Latvijā vijolītes ir savas

Viola sororia ir Ziemeļamerikas austrumu suga, Latvijā tā sastopama kā dārzos ievests augs, kas dažviet izbēdzis savvaļā. Vietējās sugas ir citas: smaržīgā vijolīte (Viola odorata), Rivīna vijolīte (Viola riviniana) mežmalās, purva vijolīte mitrās vietās.

Ja dobē iestādāt Ziemeļamerikas vijolīti, rēķinieties, ka pēc dažām sezonām tā būs mauriņā, celiņa šķembās un kaimiņu dobē. Izravēt to ir grūti, jo sakneņa gabaliņš ataug. Lētākais risinājums ir stādīt to apzināti tur, kur izplatīšanās netraucē: zem krūmiem, koku pakājē vai konteinerā.

Kāpēc Latvijā nav oficiālā zieda

Latvijas valsts simbolus nosaka Satversme un atsevišķi likumi: karogs minēts jau Satversmes 4. pantā, bet detaļas regulē Latvijas valsts karoga likums, likums par Latvijas valsts ģerboni un Latvijas valsts himnas likums. Tie ir vienīgie simboli ar juridisku statusu.

Nacionālais zieds, koks vai putns Latvijā nav noteikts nevienā tiesību aktā. Pieņemts uzskatīt, ka nacionālais zieds ir pīpene (parastā margrieta), koki ir ozols un liepa, bet nacionālais putns ir baltā cielava, kuru par tādu 20. gadsimta vidū pasludināja starptautiska putnu aizsardzības organizācija, nevis Saeima. Tāpēc, meklējot atbildi likumi.lv, jūs to neatradīsiet, un tā nav meklētāja kļūda.

Ko šis raksts nevar izšķirt

Vijolīšu ģints ir viena no grūtākajām sugu noteikšanā: sugas savstarpēji krustojas, un pazīmes pārklājas. Pēc viena fotoattēla droši pateikt, kura tieši vijolīte aug jūsu dārzā, nav iespējams. Ja atbilde ir svarīga, piemēram, aizsargājamas sugas dēļ, jāvēršas pie botāniķa vai Dabas aizsardzības pārvaldes speciālista, un parasti nepieciešams paraugs ar lapām, ziedu un augļa pogaļu.

Avoti