TJG Online
Dzīvnieki un vide

Sarkani putni Latvijā: kuri tie ir un kā atpazīt

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Ziemeļu kardināls, spilgti sarkanais putns ar cekulu, Latvijā savvaļā nav sastopams: tā areāls ir Ziemeļamerikā. Ja Latvijā barotavā vai dārzā redzams sarkans putns, visbiežāk tas ir svilpja tēviņš, sarkanrīklīte, ķeģis vai krustknābja tēviņš.

Svilpis ir tas, ko cilvēki visbiežāk nofotografē ziemā un pēc tam mēģina noteikt. Tēviņam ir koši rozā sarkanas krūtis un vēders, pelēka mugura, melna galvas virsa ar melnu seju un ļoti resns, īss knābis. Mātītei sarkanā nav, tā ir pelēkbrūna, tāpēc pāris barotavā bieži tiek uzskatīts par divām dažādām sugām. Svilpji barojas mierīgi, gandrīz nekustīgi, un ziemā mēdz turēties nelielās grupās.

Sarkanrīklītei sarkanais ir oranžīgs un aizņem seju un krūtis, bez melnas cepures, knābis ir tievs, un putns lielāko daļu laika pavada uz zemes, lēkādams ar ieslīpi paceltu asti. Tā parasti ir viena pati un agresīvi aizstāv teritoriju. Ķeģis ir mazs, svītrains, ar sarkanu pieres plankumu un tumšu zodu; to redz alkšņos un bērzos, bieži lielos, kustīgos bariņos. Krustknābja tēviņš ir ķieģeļsarkans ar raksturīgi sakrustotiem knābja galiem, mīt skujkoku mežos un bieži perē ziemā.

Sarkanu var ieraudzīt arī tur, kur to negaida. Dižraibajam dzenim ir koši sarkana pavēdere un tēviņam sarkans pakausis, meža balodim un lauku zvirbulim sarkanā nav, bet mājas sarkanastītei un dārza sarkanastītei ir sarkanbrūna aste, kas trīc, putnam nosēžoties. Tieši aste, nevis krūtis, ir tā pazīme, pēc kuras sarkanastītes atšķir.

Ja ieraudzīts putns, kas neatbilst nevienai vietējai sugai, visticamākais skaidrojums nav rets viesis no citas pasaules daļas, bet izbēdzis sprostputns. Tādi gadījumi Latvijā notiek regulāri, īpaši ap pilsētām.

Ātrais tests: svilpis vai sarkanrīklīte

Skaties uz knābi un uzvedību, nevis uz krāsas toni. Resns, konisks knābis, melna galvas virsa, putns sēž zarā un lobī sēklas: svilpis. Tievs, adatveida knābis, nav melnas cepures, putns lēkā pa zemi un ķer kukaiņus: sarkanrīklīte. Izmērs abiem ir līdzīgs, tāpēc pēc lieluma noteikt nevar.

Otrs noderīgs kritērijs ir sezona: svilpi dārzā biežāk redz vēlā rudenī un ziemā, sarkanrīklīte Latvijā ir sastopama galvenokārt siltajā sezonā, lai gan atsevišķi putni pārziemo.

Barotava, kas nekaitē

Putniem der nesālītas saulespuķu sēklas, nesālīts un nekūpināts speķis, ābolu daiviņas, neapstrādāti rieksti. Neder maize, sālīti vai kūpināti produkti un pelējusi barība: sāls putniem ir indīga, un pelējums barotavā izraisa saslimšanas visai apkaimei. Ja barošana sākta, to nevajag pārtraukt salos, jo putni pieradīgi izmanto vienu un to pašu vietu.

Barotavu reizi pa reizei jāiztīra, un tā jānovieto vai nu tuvāk par metru, vai tālāk par dažiem metriem no lielām stikla virsmām: vidējais attālums ir tieši tas, kurā putns paspēj uzņemt ātrumu un atsitas pret logu. Pavasarī, kad sniegs nokusis, regulārā barošana parasti vairs nav vajadzīga.

Kur vērsties ar novērojumu

Novērojumus Latvijā apkopo portāls Dabasdati.lv, kurā ievadītos datus pārbauda sugu eksperti; tā ir arī vienkāršākā vieta, kur iegūt atbildi par neskaidru fotogrāfiju. Ar putnu izpēti un skaitīšanas akcijām nodarbojas Latvijas Ornitoloģijas biedrība, bet aizsargājamo sugu un teritoriju jautājumos atbildīgā iestāde ir Dabas aizsardzības pārvalde.

Godīgs ierobežojums: sugu pēc atmiņas noteikt ir neuzticami, jo apgaismojums krāsu maina dramatiski. Ja atbilde ir svarīga, piemēram, atrasts ievainots vai gredzenots putns, vajag fotogrāfiju un vēršanos pie speciālista, nevis salīdzināšanu ar attēliem internetā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Dzīvnieki un vide Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti