TJG Online
Cilvēki

Kas bija Tomass Džefersons?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Tomass Džefersons (1743-1826) bija ASV trešais prezidents, Neatkarības deklarācijas galvenais autors un viens no ietekmīgākajiem apgaismības laikmeta politiskajiem domātājiem Amerikā. Latvijas lasītājam viņš pirmām kārtām ir cilvēks, kurš uzrakstīja teikumu par to, ka visi cilvēki radīti vienlīdzīgi, un vienlaikus visu mūžu turēja verdzībā vairākus simtus cilvēku.

Džefersons dzimis Virdžīnijā turīgā plantāciju īpašnieku ģimenē, mācījās Viljama un Mērijas koledžā un kļuva par juristu. Politikā viņš iesaistījās koloniālajā Virdžīnijas pārstāvniecībā, un 1776. gadā, trīsdesmit trīs gadu vecumā, uzrakstīja Neatkarības deklarācijas projektu. Vēlāk viņš bija Virdžīnijas gubernators, ASV sūtnis Francijā revolūcijas priekšvakarā, pirmais valsts sekretārs Džordža Vašingtona valdībā un viceprezidents.

Prezidenta amatā viņš bija no 1801. līdz 1809. gadam. Divi lielākie šī laika notikumi ir Luiziānas pirkums 1803. gadā, ar kuru ASV teritorija vienā darījumā gandrīz dubultojās, un tam sekojošā Lūisa un Klārka ekspedīcija. Ironija ir tāda, ka Džefersons visu mūžu aizstāvēja šauras federālās valdības pilnvaras, bet pirkumam skaidra pilnvarojuma konstitūcijā nebija, un viņš to tomēr izdarīja.

Idejiski Džefersons balstījās uz apgaismības domu: tautas piekrišana kā varas avots, vārda un preses brīvība, izglītots pilsonis kā republikas pamats un reliģijas nošķiršana no valsts. Pēdējā ideja nāk no viņa sagatavotā Virdžīnijas likuma par reliģisko brīvību un no viņa vēstules, kurā parādās tēlainais formulējums par sienu starp baznīcu un valsti. Mūža nogalē viņš dibināja Virdžīnijas universitāti un uzskatīja to par vienu no trim saviem galvenajiem darbiem, blakus Neatkarības deklarācijai un reliģiskās brīvības likumam; prezidentūru šajā sarakstā viņš neiekļāva.

Pretruna, ap kuru griežas mūsdienu vērtējums, ir verdzība. Džefersons rakstīja, ka verdzība ir ļaunums, bet praktiski no tās nekad neatteicās un lielāko daļu sev piederošo cilvēku neatbrīvoja arī testamentā. Viņa īpašumā Montičello mūsdienās tiek rādīta arī verdzībā turēto cilvēku dzīve, un tur strādājošie vēsturnieki ir publicējuši pētījumus par Sallijas Hemingsas ģimeni.

Ko šodien zinām par Salliju Hemingsu

Sallija Hemingsa bija Montičello verdzībā turēta sieviete, un jau Džefersona dzīves laikā presē izskanēja apgalvojumi, ka viņš ir viņas bērnu tēvs. Deviņdesmito gadu beigās veiktā Y hromosomas analīze parādīja atbilstību starp Džefersonu vīriešu līniju un viņas jaunāko dēlu pēcnācējiem.

Šeit jābūt precīziem. Ģenētiskais tests pats par sevi norāda uz Džefersonu dzimtas vīriešu līniju, nevis uz konkrētu personu. Tomēr, apvienojot to ar dokumentāriem pierādījumiem par to, kur Džefersons atradās bērnu ieņemšanas laikā, vēsturnieku vairākums un arī Montičello uzturētājs atzīst tēvību par pierādītu. Tas ir labs piemērs tam, kā vēsturē pierādījumi ir jāsaliek kopā, nevis jāņem pa vienam.

Ar ko Džefersonu jauc

Pirmā izplatītākā kļūda ir domāt, ka Džefersons rakstīja arī ASV konstitūciju. Nerakstīja: 1787. gada konstitucionālās konventa laikā viņš bija sūtnis Parīzē, un konstitūcijas tekstu veidoja citi, pirmām kārtām Džeimss Medisons. Tests ir vienkāršs: Deklarācija 1776. gadā paskaidro, kāpēc kolonijas atdalās; konstitūcija 1787. gadā nosaka, kā jaunā valsts tiek pārvaldīta.

Latvijas lasītājam derēs paralēle: 1990. gada 4. maija deklarācija par neatkarības atjaunošanu un Satversme arī ir divi pilnīgi atšķirīgi dokumenti ar atšķirīgu funkciju, un tos tāpat regulāri jauc. Deklarācija ir politisks pamatojums, konstitūcija ir darba instrukcija.

Sīkums, kas paliek atmiņā

Džefersons nomira 1826. gada 4. jūlijā, tieši Neatkarības deklarācijas piecdesmitajā gadadienā. Tajā pašā dienā nomira arī Džons Adamss, otrais prezidents, viņa ilggadējais politiskais pretinieks un vēlāk sarakstes draugs. Šāda sakritība izklausās pēc leģendas, bet tā ir dokumentēta.

Otrs sīkums: Džefersons mira lielos parādos, un viņa grāmatu krājums vēl agrāk tika pārdots valstij, lai atjaunotu kara laikā nodedzināto Kongresa bibliotēku. Tieši tā šodienas lielākā bibliotēka pasaulē ieguva savu kodolu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Cilvēki Sadaļas jautājumi ar burtu T Ziņot par neprecizitāti