Svastika sanskritā nozīmē “veiksmes šarms” vai labklājības un veiksmes vēlējums. Laimes santīms, četrlapu āboliņš vai cits pozitivitātes talismans var teikt, ka vairāk vai mazāk ir sinonīms svastikas vispārējai nozīmei. Neveiksmīgā svastikas izvēle kā nacistu partijas emblēma Otrajā pasaules karā atstāja Rietumus aukstu pret simbolu, ko dažkārt dēvē par salauztu krustu, taču tā izcelsme ir tikpat sena kā pati cilvēce, kas ir pirms mūsdienu genocīda asociācijām.
Svastika ir svēts simbols, kas parādās jau akmens laikmetā vai neolīta laikos. Vecākais svastikas ieraksts ir iegūts no mūsdienu Irānā izraktajiem artefaktiem, kas datēti ar 7,000 gadiem. Svastikas parādās arī uz bronzas un dzelzs laikmeta arheoloģiskajiem priekšmetiem un ir cieši saistītas ar Mesopotāmijas reģionu tautām. Visur esošais simbols ir sastopams arī starp indoeiropiešu ķeltiem, grieķiem, visā Āzijā un Āfrikā un pat starp Amerikas pamatiedzīvotājiem.
Senajiem Persijas zoroastriešiem svastika simbolizēja rotējošo sauli, dzīvas uguns un bezgalīgas radošuma avotu. Daži zinātnieki uzskata, ka šī pirmskristietiskā monoteistiskā reliģija ir spēcīgi ietekmējusi jūdaisma attīstību, kas savukārt ietekmēja kristietību un islāmu.
Svastika ir pieminēta senindiešu episkajā dzejā, kas ir viens no vecākajiem pasaulei zināmajiem eposiem. Hinduistu raksti daļēji ir balstīti uz šiem dzejoļiem. Hinduismā viena svastikas roka apzīmē Brahmu jeb radīšanu, bet otra – radītā jeb apziņas attīstību. Četras rokas parasti attēlo arī četrus pārmaiņu vējus vai četrus galvenos virzienus.
Budismā svastika apzīmē pretstatu līdzsvaru un apzīmē visu, kas ir jeb dievišķo kopumu. Kristietība izmantoja “āķa krustu” jeb svastiku kā simbolu Kristus spējai pārvarēt nāvi pie krusta ar augšāmcelšanos. Varētu būt interesanti atzīmēt, ka pirms nacistu pieņemtā simbola 18. gadsimta vidū svastika tika izmantota kā motīvs ne tikai Eiropā un Āzijā, bet arī visā ASV. Tiek uzskatīts, ka 1930. gados svastikas zīmējumu varēja atrast vestibilos, uz ceļa zīmēm un pat Coca-Cola reklāmas kampaņā.
Indijā un daudzās citās tautās svastika joprojām tiek izmantota kā veiksmes simbols, lai atzīmētu kāzas un svētītu ieejas mājās un tempļos. Tā visuresošā klātbūtne senajā vēsturē visā pasaulē ir likusi dažiem, piemēram, Kārlim Jungam, domāt, ka tā izcelsme varētu būt psiholoģiska. Astronoms Karls Sagans atzīmēja, ka rotējoša komēta dažkārt iegūst svastikas formu, kā tas ir attēlots vismaz vienā senā manuskriptā, kas reproducēts Sagana grāmatā “Komēta”. Abi skaidrojumi varētu sniegt ieskatu svastikas kā simbola izcelsmē, kas atsaucas uz cilvēces pirmsākumiem.
Diemžēl Rietumos svastiku joprojām izmanto neonacistu grupas, kas praktizē mūsdienu naida kurināšanu. Tas tikai nostiprina negatīvās asociācijas, kas radās Otrajā pasaules karā, nodrošinot, ka vēsturiski labvēlīgā svastika joprojām ir nicināma ikona šajā pasaules daļā.