Daudzu tiesību sistēmās visā pasaulē lietoto vārdu un frāžu saknes meklējamas senajā romiešu tiesību sistēmā, no kuras radās daudzas mūsdienu tiesību sistēmas. Termins “ad litem” vienā šādā frāzē. Ad litem burtiskais tulkojums ir paredzēts “tikai juridiskai darbībai”. To parasti lieto, lai aprakstītu personu, kuru tiesa ir iecēlusi, lai rūpētos par personas vai mantojuma interesēm tikai konkrētas tiesas darbības laikā.
Amerikas Savienotajās Valstīs ad litem aizbildnis parasti attiecas uz personu, kuru tiesa iecēlusi, lai rūpētos par nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas pilngadīgas personas interesēm vairumā gadījumu. Citās valstīs visā pasaulē ir sava terminoloģija attiecībā uz aizbildni ad litem; piemēram, skotu ekvivalents ir “curator ad litem”. Aizbildņa ad litem uzdevums ir būt par balsi kādam, kas ir iesaistīts tiesvedībā un ir pārāk jauns vai nespēj runāt pats. Aizbildnis bieži ir advokāts, bet tam nav obligāti jābūt.
Laulības šķiršanas procesā vai aizgādības lietā par nepilngadīgu bērnu bieži vien tiek ierosināta prasība, taču viņš sava vecuma dēļ nespēj runāt par sevi tiesā. Rezultātā tiesnesis bieži ieceļ ad litem aizbildni, kas būs viņa balss. Aizbildnis neņem vērā neviena vecāka intereses, tikai lietā iesaistītā bērna intereses.
Aizbildnības process ir vēl viens piemērs tam, kad tiesnesis var iecelt ad litem aizbildni. Ja tiesā tiek iesniegts aizbildnības lūgums, aizbilstamais vai persona, kurai it kā ir nepieciešams aizbildnis, fiziskas vai garīgas nespējas dēļ var nespēt runāt pats. Šā iemesla dēļ tiesnesis var iecelt aizbildni, kas rūpējas par viņa tiesiskajām interesēm lietas izskatīšanas laikā.
Reizēm tiesa testamenta procedūrā arī ieceļ ad litem aizbildni. Testaments ir juridiska procedūra, saskaņā ar kuru mirušā īpašums tiek inventarizēts, kreditoram tiek samaksāts un aktīvi tiek nodoti labuma guvējiem. Ja ieceltais pārstāvis nevar vai nevēlas pildīt savus pienākumus attiecībā uz mantojumu, tiesa var iecelt mantojuma aizbildni, lai pārliecinātos, ka mantojuma lietas tiek pienācīgi risinātas.