Vilts dokuments ir tāda veida akts, sertifikāts vai literārs darbs, kas ir viltots krāpšanas nolūkā. Nepatiesi dokumenti ir dažādi dažādās jomās, sākot no nelegālās imigrācijas dokumentu noformēšanas līdz literāriem viltojumiem, no neidentificētu lidojošu objektu (NLO) novērojumiem līdz ziņojumiem par sazvērestības teorijām. Viltota dokumenta nolūks ir maldināt citu pusi, lai tā noticētu, ka dokumentā sniegtā informācija ir patiesa.
16. gadsimta romāns Amadis de Gaula bija viens no pirmajiem viltota dokumenta gadījumiem. Autors Garci Rodrigess de Montalvo vēlāk apgalvoja, ka viņš “grozīja” vairākus stāsta aspektus un nebija patiesais izdomātās grāmatas pirmo trīs sējumu autors; viņš apgalvoja, ka ir uzrakstījis ceturto sējumu pilnībā. Šis notikums lika pamatu turpmākai dokumentu viltošanai gan literatūras, gan tiesību jomā.
Nelegālās imigrācijas gadījumā zaļās kartes iegūšanai dažreiz tiek izmantots viltots dokuments. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu valdības izdotās zaļās kartes ir ārkārtīgi grūti atkārtot, taču zaļās kartes iegūšanai nepieciešamos dokumentus — dzimšanas apliecības, kristību ierakstus vai autovadītāja apliecības — var viltot diezgan viegli. Šāda veida maldināšana tiek veikta, lai ierobežotu imigrācijas likumus un ļautu imigrantiem palikt, dzīvot un strādāt valstī, kuru pretējā gadījumā viņiem nāktos pamest.
Viltus ziņojums par NLO vai sazvērestības teoriju ir vēl viena nepatiesas dokumentācijas dažādība. Šajos māņos tradicionāli ir nepieciešams “pierādījums” par dokumentiem, lai pamatotu nepatiesus apgalvojumus. Šāda veida dokumentācijas piemērs bija Džordža Adamska grāmatā Flying Saucers Have Landed, kurā teikts, ka Adamski kosmosā ir nogādājuši citplanētieši. Vēlāk tika atklāts, ka Adamskis grāmatas pamatā bija kāds agrāks daiļliteratūras darbs, ko viņš rakstīja un mēģināja uzskatīt par patiesu.
Literatūras jomā ir daži no visizplatītākajiem viltotu dokumentu gadījumiem. Daudzi rakstnieki ir plaģiātisējuši citu rakstnieku darbus vai pilnībā izdomājuši notikumus un pēc tam mēģinājuši tos pasniegt kā notikušus. Vienā slavenajā piemērā žurnāls publicēja fragmentus, kas apgalvoja, ka tie bija ieraksti no Ādolfa Hitlera dienasgrāmatām; vēlāk izrādījās, ka dokumenti ir viltojumi. Apsūdzības par nepatiesu dokumentāciju parādījās arī tad, kad tika atklāts, ka autors Džeimss Frejs ir izgudrojis lielas daļas no sava bestsellera memuāra A Million Little Pieces.