Kas ir profesionālā atbildība?

Profesionālā atbildība attiecas uz advokāta pienākumu pienācīgi pildīt savus pienākumus. Tas ietver ne tikai profesionālu un juridisku pieeju advokāta pienākumiem, bet arī profesijas morālo aspektu, kas ne vienmēr ir noteikts likumā. Profesionālā atbildība arī lielā mērā ir saistīta ar “juridisko ētiku”, atbilstošas ​​rīcības vadlīnijām, kas praktizējošam juristam ir jāizpilda gan pret saviem klientiem, gan pret tiesu.

Viena populāra problēma saistībā ar profesionālo atbildību ir “interešu konflikts”. Šāda situācija parasti rodas, ja advokāts ir cieši saistīts vai cieši saistīts ar personu, uz kuru attiecas tiesas nolēmumi. Tas rada iepriekš noteiktu neobjektivitāti par vai pret potenciālo klientu, kas var ietekmēt advokāta lēmumus, darbības un spriedumus. Advokātiem ieteicams, ja tas netiek prasīts, atteikt personai kā klientam. Lielākais, ko advokāts var darīt šajā situācijā, ir nosūtīt personu pie cita praktizējoša jurista vai sniegt vispārīgus juridiskus padomus ārpus tiesas.

“Izstāšanās no pārstāvības” ir vēl viens jautājums, kas ietilpst profesionālās atbildības jomā. Noteiktos apstākļos advokātam brīvprātīgi vai nepieciešamības dēļ jāpārtrauc klienta pārstāvība. Daudzi advokāti veic brīvprātīgu atteikšanos, ja viņi atklāj, ka viņu klients ir vainīgs, piemēram, krāpšanā, seksuālā vardarbībā vai pat slepkavībā. Ja klients nemaksā noteikto maksu, tas var izraisīt arī atsaukšanu. Ja advokāts fiziski, emocionāli un garīgi nav spējīgs uzņemties savu atbildību, atsaukšanu nosaka arī tiesa.

Runājot par tiesas pienākumiem, advokātam būtu arī jāpaziņo tiesas institūcijām par nepatiesas liecības sniegšanu vai melošanu ar zvērestu. Jāziņo arī par kolēģu advokātu, tiesnešu vai citu juristu pārkāpumiem. Advokātam kā profesionālim arī nav atļauts tieši meklēt klientus, jo tas kaut kādā veidā atņem klienta lēmumu pieņemšanas brīvību.

Lai vēl vairāk noteiktu standartus, Amerikas Advokātu asociācija (ABA) 1983. gadā izveidoja “Profesionālās atbildības kodeksu”, kas pazīstams arī kā “Profesionālās uzvedības paraugnoteikumi”. Bez interešu konflikta un pārstāvības atsaukšanas jautājumiem “Kodekss” nosaka arī vadlīnijas jautājumos par godīgumu pret tiesu un klientiem, uzvedību pret līdzpadomniekiem un informācijas konfidencialitāti. Ja advokāts neatbilst standartiem un nerīkojas saskaņā ar ētikas noteikumiem, viņu var apsūdzēt par juridisku pārkāpumu. Vispārējs juridiskas pārkāpuma kritērijs ir tāds, ka advokāta darbības vai tās trūkums nodara kaitējumu viņa klientam un viņa lietai.