Kara privilēģija ir likumīgas tiesības, kas izslēdz laulātajiem pienākuma liecināt vienam par otru. Civillietās laulātajiem nav jāliecina par privātu saziņu, kas notiek starp viņiem. Kad persona tiek tiesāta krimināllietā, šīs personas laulāto nevar piespiest liecināt pret viņu. Laulības privilēģijas ir paredzētas, lai aizsargātu uzticību, kas apmainīta laulības kontekstā.
Laulāto privilēģiju aizsardzība nodrošina, ka sarunas, kas notiek privāti laulībā, nevar izmantot kā pierādījumu tiesas procesā. Tas veicina brīvāku saziņu laulībā, nodrošinot laulātajiem, ka viņu privātās sarunas paliks privātas. Šīs tiesības saglabājas arī pēc nāves vai laulības šķiršanas. Cilvēkiem nevar likt liecināt par notikumiem, kas notikuši laulībā, kas ir beigusies.
Lai pretendētu uz laulības privilēģijām, sarunai vai notikumam ir jānotiek laulības laikā, nevis pirms laulības vai pēc šķiršanās. Turklāt tam jānotiek privāti, ar pamatotām cerībām uz privātumu un konfidencialitāti. Liecinieku klātbūtne novērš konfidencialitāti. Laulātie vai liecinieki varēja liecināt par notikumu vai sarunu, kas noticis trešās personas klātbūtnē.
Ir arī daži izņēmumi no šīm tiesībām. Ja lieta ir saistīta ar kaut ko, ko viens laulātais ir nodarījis otram vai ar laulību saistītiem bērniem, laulības privilēģijas netiek piemērotas. Lai gan liecinieku nevar piespiest sniegt liecību pret laulāto, liecinieku var lūgt liecināt pret kādu citu pat tad, ja liecības sniegšana ir pretrunā viņa laulātā vēlmēm. Likums nosaka izņēmumus, lai privilēģijas nevarētu ļaunprātīgi izmantot, jo pierādījumu izslēgšana lietā var apgrūtināt lietas taisnīgu izskatīšanu. Lai gan likums vēlas atzīt laulības privātumu, tas arī nevēlas padarīt pierādījumu uzrādīšanu nevajadzīgi apgrūtinošu.
Arī laulības privilēģijas tiek attiecinātas tikai uz personām, kuras ir likumīgi atzītas laulībā. Partneri, kuri vienkārši dzīvo kopā vai kuriem ir bijusi laulību ceremonija, bet nav noformējuši atbilstošus dokumentus, netiek segti, kā arī uz pāriem, kuri ir laulībā, kuras valdība neatzīst.