Makulas tūskas ārstēšana var ietvert medikamentus, lāzerterapiju, operāciju vai metožu kombināciju atkarībā no stāvokļa cēloņa un nopietnības. Tūska var rasties sekundāri novecošanas, esošo medicīnisko stāvokļu vai traumu dēļ. Traucējumi parasti ir saistīti ar paaugstinātu spiedienu uz tīklenes makulas daļu vai tās tuvumā.
Ārsti parasti nosaka makulas tūskas ārstēšanu, pamatojoties uz acu pārbaudi, kas norāda, vai problēma ir audu pietūkumā vai asinsvadu noplūdē. Optiskā koherences tomogrāfija jeb AZT ietver acs iekšējās daļas vizualizāciju, lai noteiktu makulas pietūkumu vai sabiezējumu. Fluoresceīna angiogrāfija nodrošina intraokulāras fotogrāfijas, kas uzņemtas ar īpašu kameru, kas izstaro zilas zibspuldzes. Pirms fotografēšanas pacienti parasti saņem intravenozu krāsvielu. Krāsviela izgaismo asinsvadus un iespējamos asiņošanas punktus.
Ja uveīts jeb intraokulārs iekaisums izraisa vispārēju tūsku, ārsti var izrakstīt pretiekaisuma vai steroīdus acu pilienus. Ja diabētiskās retinopātijas dēļ rodas iekaisums, pacientiem var būt nepieciešami perorāli steroīdi vai intraokulāras steroīdu injekcijas. Glaukomas izraisītas makulas tūskas ārstēšana parasti ietver acu pilienus, kas piemēroti slēgta leņķa vai atvērta leņķa traucējumiem.
Bioķīmiskās izmaiņas, kas pavada ar vecumu saistītu makulas deģenerāciju, diabētisko retinopātiju vai ģenētiski iegūto pigmentozo retinītu, var palielināt asinsvadu endotēlija augšanas faktora jeb VEGF veidošanos, kas veicina asinsvadu attīstību. Ārsti var izrakstīt zāles, kas novērš VEGF izdalīšanos, lai ierobežotu turpmāku asinsvadu attīstību.
Šādos apstākļos izveidotie asinsvadi parasti ir trausli un var izraisīt asiņošanu. Asiņošana noplicina nepieciešamās asinis un skābekli, vienlaikus izkropļojot gaismas starus, kas nonāk acī. Speciālisti izmanto vitrektomiju, dažreiz kopā ar lāzerķirurģiju, lai ārstētu makulas tūsku, ko izraisa asiņošana. Ķirurgi var bloķēt vai noņemt nenobriedušus asinsvadus, asins un olbaltumvielu plāksnes, lai novērstu turpmāku asiņošanu un noskaidrotu redzi.
Makula veido nelielu tīklenes daļu, kas atrodas acs aizmugurē. Šajā reģionā ir nervu šūnas, kas pazīstamas kā konusi, kas ir atbildīgas par krāsu vizualizāciju un vispārējo redzi. Kad makula uzbriest, paaugstināts spiediens var samazināt asins un skābekļa piegādi, izkropļojot redzi. Šīs vietas var arī izturēt kompresiju, ko izraisa palielināts šķidrums stiklveida ķermenī. Katrs no scenārijiem norāda uz makulas tūsku.
Tūskas simptomi parasti skar apgabalus vai nu vienā pusē, vai centrālo reģionu redzes laukā. Šīs vietas parasti izskatās izplūdušas vai izskalotas. Personas var justies tā, it kā viņi skatītos cauri daļēji necaurspīdīgai plastmasas plēvei. Dažiem pacientiem skartajā acī var rasties vispārējs sārtums. Ja makulas tūska neārstē, tā parasti progresē un var neatgriezeniski sabojāt redzi.