Rotaļu terapija ir psihoterapijas veids, kas ietver nevirzītas spēles izmantošanu psiholoģisku problēmu risināšanai. Šo paņēmienu visbiežāk izmanto bērniem vecumā no trīs līdz 11 gadiem, lai gan to var izmantot arī pieaugušajiem un cilvēkiem ar attīstības traucējumiem. Šis terapijas veids ir īpaši efektīvs bērniem, jo viņi pēc dabas ir izteiksmīgi un rotaļīgi, un atšķirībā no pieaugušajiem viņiem nav jāmāca spēlēt.
Tipisks spēļu terapijas kurss sākas ar tikšanos ar bērna vecākiem, lai pārrunātu bērna problēmas. Vecāki var būt noraizējušies par uzvedības problēmām, piemēram, kautrību, uzvedību stundā vai slapināšanu gultā, vai arī viņi var vēlēties atbalstīt bērnu grūtā pārejas posmā, piemēram, pārcelties vai šķirties. Pēc tam terapeits tiek iepazīstināts ar bērnu, un bērns tiek iepazīstināts ar rotaļu laukumu, kurā ir rotaļlietu izlase. Šajā brīdī vecāki parasti tiek izslēgti no nodarbības, lai bērns justos brīvāks.
Kad bērns sāk izpētīt pieejamās rotaļlietas, terapeits ņem vērā, ar kurām rotaļlietām bērns mijiedarbojas un kā bērns ar tām mijiedarbojas. Terapeits nepiedāvā pamudinājumus vai ieteikumus par to, ar ko vai kā spēlēties, jo viņš vēlas redzēt bērna dabisko, pamatā esošo psiholoģisko stāvokli. Sesijām attīstoties, terapeits palīdzēs bērnam izmantot spēli, lai risinātu psiholoģiskas problēmas.
Rotaļlietu izmantošana tiek izmantota arī dažos citos bērnu terapijas veidos; bērnu terapeiti, kas specializējas darbā ar vardarbības upuriem, piemēram, var lūgt bērniem izmantot rotaļlietas, lai izteiktu sevi. Tomēr šajā situācijā terapeits sniedz konkrētus norādījumus, piemēram, “sakārtojiet lelles, lai parādītu man savu ģimeni” vai “kā māte lelle runā ar lelli tēvu”, lai sniegtu tūlītējas atbildes, kuras var izmantot terapijā. Šis paņēmiens nedaudz atšķiras no īstas rotaļu terapijas, kurā bērnam ir ļauts darboties brīvi, bez ierosinājuma un pārtraukuma.
Bērniem ir atļauts agri pamest terapijas seansus, un viņi nebūs spiesti spēlēties. Darbs ar bērniem var būt unikāls izaicinājums, jo bērns vienu dienu var progresēt, bet nākamajā – regresēt. Terapija prasa pacietību un ilgtermiņa ārstēšanu. Kad bērna problēmas ir atrisinātas, terapeits sagatavos bērnu atdalīšanai, lai terapijas kurss varētu beigties.
Psihoterapijas profesionāļi, kurus interesē spēļu terapija, var apmeklēt kursus un iegūt sertifikātu profesionālā organizācijā. Daži skolotāji var arī izvēlēties integrēt spēļu terapiju savās klasēs, apmeklējot kursus, kas paredzēti pedagogiem, kuri strādā ar maziem bērniem. Katrs terapeits izmanto dažādas metodes, un ir svarīgi, lai cilvēki apzinātos, ka katrs terapeits nevar strādāt ar katru bērnu un ka bērnam, iespējams, būs jāizmēģina vairāki terapeiti, lai atrastu kādu, ar kuru viņš vai viņa jūtas ērti.