Imunomarķēšana ir laboratorijas metode, ko izmanto, lai noteiktu interesējošos antigēnus audu paraugā. Tas var būt noderīgi diagnostikā, kā arī pētniecībā, kur imūnmarķējumam var būt svarīga loma klīniskajos pētījumos, epidemioloģijas pētījumos un specifisku traucējumu novērtēšanā. Pareizi marķētus paraugus var pārbaudīt mikroskopā, lai savāktu un reģistrētu informāciju, kas var būt svarīga zinātnieka darbam vai medicīniskai diagnozei. Daži pētnieki paši veic imūnmarķējumu, savukārt citi to var deleģēt laboratorijas tehniķiem vai slēgt līgumu ar pakalpojumu.
Pirmais solis imūnmarķēšanas procesā ir parauga sagatavošana, lai novērstu bažas par iespējamiem piesārņotājiem un citiem jautājumiem. Tas ir atbilstoši fiksēts vidē, kas ir piemērota izvērtējamā materiāla veidam, lai tehniķis varētu pāriet uz nākamo soli, pievienojot antivielu, kas saistīsies ar interesējošo antigēnu. Tam ir jāzina, kurš antigēns ir mērķis, un jāizvēlas atbilstoši reaģējoša antiviela; zinātniskie piegādātāji pārdod imūnmarķēšanas komplektus ar plaši lietotām antivielām, kā arī ir iespējams pasūtīt pielāgotus produktus konkrētiem projektiem.
Tehniķi veic šo darbību, pievienojot otru antivielu, kas saistīta ar marķējumu. Atzīmes raksturs var atšķirties; tas var būt izstrādāts tā, lai tas fluorescētu noteiktā gaismā, vai arī tas var būt izgatavots no materiāla, kas tiks uztverts, piemēram, skenējošā elektronu mikroskopā. Tie saistās ar paraugā esošajām antivielām un izceļ tās, kad tehniķis apskata paraugu mikroskopā. Izmantojot kameras, kas īpaši paredzētas izmantošanai mikroskopijā, tehniķis var fotografēt, lai reģistrētu konstatējumus.
Šī laboratorijas metode atbilst ļoti precīzam iekārtas noteiktam protokolam, lai nodrošinātu rezultātu konsekvenci un ticamību. Tehniķi un pētnieki ievēro laboratorijas rokasgrāmatu, kurā ir norādīti izmantojamo fiksatoru un mazgāšanas līdzekļu veidi un paraugu sagatavošana. Tas nozīmē, ka, ja testu atkārto, rezultātiem jābūt vienādiem, jo tādi mainīgie lielumi kā cits fiksators neietekmēs rezultātus; tas var būt svarīgi derīgumam zinātniskajos pētījumos. Ja pētniecībā izmanto imūnmarķēšanu, process tiek detalizēti apspriests zinātniskās publikācijās, lai citiem pētniekiem būtu iespēja neatkarīgi pārbaudīt atklājumus.
Kā pētniecības līdzeklis imūnmarķējums var palīdzēt zinātniekiem veikt tādas darbības kā, piemēram, izsekot zāļu kustībai caur audiem, saprast, kā infekcijas slimības uzbrūk konkrētiem orgāniem, un uzraudzīt imūnās atbildes reakciju uz alergēniem. Tas ļauj viņiem izstrādāt jaunas pieejas slimību ārstēšanai un pārvaldībai, kā arī sniedz vispārīgāku informāciju, kas var būt noderīga notiekošajos pētījumos. Tiem, kam ir interese, imunomarķēšanas attēli ir pieejami zinātniskās publikācijās; fluorescējošās etiķetes var atklāt īpaši pārsteidzošus un interesantus modeļus laboratorijas paraugos.