Terapeitiskā shēma ir slimības ārstēšanas plāns. Tas var ietvert līdzdalību starp pacientiem, aprūpes sniedzējiem un citiem, kas ir ieinteresēti ārstēšanā. Efektīvai ārstēšanas plānu izstrādei ir nepieciešama diagnoze, diskusija par faktoriem, kas varētu ietekmēt lietu, un konkrētu ārstēšanas mērķu noteikšana. Dažos gadījumos tas var būt vienkāršs process, savukārt citos tas var kļūt ārkārtīgi sarežģīts.
Vienkāršā piemērā, ja pacients parādās klīnikā ar urīnceļu infekciju, diagnozi ir viegli noteikt, un mērķim jābūt infekcijas likvidēšanai un normālas urīnceļu veselības atjaunošanai. Terapeitiskā shēma var ietvert antibiotikas, lai iznīcinātu baktērijas, pretiekaisuma zāles, ja pacientam ir sāpes, un papildu pārbaudes, lai pārliecinātos, ka infekcija ir novērsta. Pacientus var arī likt dzert šķidrumu un ievērot higiēnas piesardzības pasākumus visā infekcijas laikā.
Terapeitiskās shēmas izveidē var iesaistīt ārstus, medmāsas un citus aprūpes sniedzējus. Diagnozes un mērķu noteikšana varētu ietvert atgriezenisko saiti no vairākiem avotiem. Piemēram, pacientam ar metastātisku krūts vēzi var būt nepieciešami patologu un radiologu ziņojumi, lai noteiktu vēža specifisko raksturu un apjomu. Ārstēšanas mērķi varētu ietvert vēža kontroli, ne vienmēr ārstniecisku terapiju, kas to likvidēs, un sāpju pārvaldību, lai pacients justos ērti.
Terapeitiskās shēmas aspekti var ietvert medikamentus, procedūras un dzīvesveida izmaiņas. Lai veiksmīgi ārstētu slimību, pacientiem var būt nepieciešama operācija, diētas izmaiņas vai citas ārstēšanas metodes. Aprūpes sniedzējiem ir jāņem vērā arī tādi ierobežojoši faktori kā zināma alerģija pret medikamentiem vai pacienta paustās bažas par spēju ievērot dažus plāna aspektus. Pat ja ārstēšana ir medicīniski indicēta, ja pacients to nevar ievērot, tas var nebūt piemērots papildinājums terapeitiskajai shēmai. Pacientam var būt nepieciešama izglītība, lai uzzinātu, kā ieviest dažas plāna daļas, piemēram, medmāsas apmācība, lai efektīvi izsekotu simptomiem terapijā.
Sīkāku informāciju par terapeitisko shēmu var ievadīt pacientu kartēs, lai sniegtu informāciju par plānu. Dažos gadījumos var būt nepieciešams pacienta parakstīts un apstiprināts aprūpes plāns, lai skaidri norādītu, ka informācija ir sniegta skaidrā un saprotamā veidā. Ārstēšanas gaitā periodiskas pārbaudes var novērtēt progresu un noteikt, vai ir jāveic izmaiņas. Piemēram, pacientam, kurš nereaģē uz antibiotikām urīnceļu infekcijas gadījumā, var būt nepieciešams cits medikaments vai urīna kultūra, lai pārbaudītu jutību.