Eritromicīns ir recepšu antibiotikas veids, ko lieto dažādu bakteriālu infekciju ārstēšanai. Šīs zāles bieži lieto pacientiem, kuri nevar lietot penicilīnu. Dažas no biežākajām eritromicīna blakusparādībām ir gremošanas traucējumi, piemēram, slikta dūša, vemšana un apetītes zudums. Nopietnākas iespējamās blakusparādības var būt ārkārtējs nogurums, sāpes krūtīs vai apgrūtināta elpošana.
Daudzi pacienti var lietot šīs zāles bez blakusparādībām. Tie, kuriem rodas eritromicīna blakusparādības, parasti ziņo par blakusparādībām kā vieglas, un visbiežāk ziņots par gremošanas traucējumiem. Šo zāļu lietošana kopā ar pārtiku var palīdzēt novērst šos traucējumus. Ja slikta dūša, vemšana vai caureja kļūst smaga vai apgrūtinoša, jākonsultējas ar ārstu, lai veiktu turpmāku novērtējumu.
Dažas eritromicīna blakusparādības var liecināt par nopietnu komplikāciju attīstību, un par tām nekavējoties jāziņo ārstam. Tie var būt ārkārtējs nogurums, dzirdes zudums vai tumšas krāsas urīns. Daži cilvēki, kuri lieto šīs zāles, ir ziņojuši par sāpēm krūtīs vai neregulāru sirdsdarbību. Ādas vai acu dzeltēšana var liecināt par tāda medicīniska stāvokļa attīstību, kas pazīstams kā dzelte, un tas var būt aknu bojājuma rezultāts, ko izraisa šo zāļu lietošana.
Patoloģiskas ādas reakcijas ir viena no iespējamām eritromicīna blakusparādībām. Var veidoties sarkani ādas plankumi, un dažādās ķermeņa daļās var parādīties tulznas. Āda var sākt lobīties, kā tas parasti notiek saules apdeguma gadījumā. Šīs ādas reakcijas var rasties jebkurā ķermeņa vietā, tostarp mutē. Lielākā daļa no šīm ādas reakcijām nav nopietnas, taču jākonsultējas ar ārstu, lai pārliecinātos, ka pacientam nav kāda veida alerģiskas reakcijas pret zālēm.
Smagas alerģiskas reakcijas ir retas eritromicīna blakusparādības, lai gan, ja rodas alerģiska reakcija, tā jāārstē kā neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tipiskas alerģiskas reakcijas pazīmes ir izsitumi vai nātrene ar vai bez niezes. Var būt arī sejas, mutes vai mēles pietūkums, kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu. Tāda smaga reakcija kā šī var būt letāla, ja neatliekamā medicīniskā palīdzība netiek sniegta nekavējoties. Pacientus, kuriem ir smaga alerģiska reakcija, var būt nepieciešams hospitalizēt un nodrošināt atbalstošu aprūpi, piemēram, skābekļa terapiju, līdz stāvoklis ir stabilizējies.