Sporta psihoterapija ir vērsta uz sportiskā snieguma uzlabošanu, risinot trauksmi, koncentrēšanās trūkumu un citas problēmas, kas var rasties gan amatieru, gan profesionāliem sportistiem. Tas var ietvert individuālas sesijas ar sportistiem, kā arī grupu darbu, iesaistot komandas un atbalsta personālu. Šīs jomas praktiķi var aplūkot to no vairākiem aspektiem un savā darbā var integrēt dažādas psiholoģiskas koncepcijas, tostarp vadītu vizualizāciju, komandas veidošanas vingrinājumus un sarunu terapiju.
Sportistiem var rasties veiktspējas problēmas, kas saistītas ar psiholoģiskiem šķēršļiem, piemēram, bailes no nākamā līmeņa sacensībām, grūtības koncentrēties uz notikumiem un piedzīvot saliedētības trūkumu ar pārējo komandu. Individuālā līmenī sporta psihoterapija var identificēt konkrēto problēmu, ar kuru sportists saskaras, un strādāt pie tās risināšanas. Piemēram, jātnieks, kurš ir noraizējies par progresīvāku konkurenci, var koncentrēties uz pagātnes sasniegumiem, pozitīvām atsauksmēm no treneriem un citu papildinformāciju, kas norāda uz gatavību.
Grupas var gūt labumu arī no sporta psihoterapijas. Terapeits var strādāt ar komandu, kas nedarbojas labi kopā, lai palīdzētu viņiem koordinēt, sazināties un uzlabot viņu dinamiku. Vingrinājumi var mudināt komandas locekļus uzticēties viens otram un izveidot spēcīgākas saites, lai viņi labāk darbotos laukumā. Tas var ietvert arī individuālu darbu, lai risinātu noteiktas problēmas, piemēram, kāds, kurš jūtas atstumts no komandas vai piedzīvo trauksmi saistībā ar priekšstatiem par sniegumu.
Tas neietver fizisko sagatavotību, lai gan sporta psihoterapijas nodarbības var notikt laukā. Terapeiti var vērot savus klientus treniņu un sacensību laikā, lai, piemēram, uzzinātu vairāk par viņiem, vai arī viņi var vēlēties strādāt ar komandu mājās. Terapeits var strādāt ar sporta treneri vai treneri, lai identificētu un apspriestu problēmas, taču daudzās jomās ir veselības likumi, kas aizliedz terapeitiem dalīties ar informāciju bez skaidras sportista atļaujas. Dažos gadījumos sporta psihoterapija var ietvert sesijas ar treneri, lai palīdzētu padziļināt saikni starp sportistu un treneri, lai iegūtu labākus rezultātus.
Cilvēki, kas atgūstas no traumām, adaptācijas periodā var apmeklēt sporta psihoterapijas nodarbības. Tas attiecas uz sportistiem, kuriem traumas smaguma dēļ var būt nepieciešams ierobežot savas aktivitātes vai mainīt ieradumus, jo viņiem var būt grūtības pielāgoties. Tiem, kas trenējas, lai attīstītu spēku un sagatavotos atgriezties laukumā, var būt noderīgi apmeklēt kādu terapiju, lai apspriestu traumu, sekas un atveseļošanās procesu. Traumas var arī veicināt bailes sacensībās, kas var ietekmēt sniegumu, piemēram, nevēlēšanās izturēt svaru, kas apgrūtina tādu tehnisku manevru veikšanu kā mešana vai lēkšana.