No 1976. līdz 1977. gadam Ņujorkas iedzīvotājus satricināja virkne slepkavību līdz gandrīz panikai. Sema dēla slepkavības, kas parasti notiek naktīs uz nedēļas nogali, pastrādāja Deivids Berkovics, garīgi nestabils Jonkeras iedzīvotājs, kas pazīstams arī kā .44 kalibra slepkava. Berkovics veica vairākas slepkavības, konsekventi izmantojot 44. kalibra Bulldog pistoli un nekavējoties aizbēga no notikuma vietas bez fiziska kontakta ar upuri. Kopumā Berkovica pastrādātās Sema dēla slepkavības prasīja septiņu upuru dzīvības. Vēl deviņi upuri uzbrukumā izdzīvoja, bet dažos gadījumos tika atstāti ar smagiem vai novājinošiem ievainojumiem.
Sema dēla slepkavības sākās 29. gada 1976. jūlija agrā rīta stundā ar Donnas Laurijas un viņas drauga Džodijas Valenti nošaušanu. Abi draugi bija sēdējuši Valenti mašīnā, un, izkāpjot no transportlīdzekļa, Laurija pamanīja tuvojošos vīrieti. Vīrietis izlaida trīs patronas no sava pistoles, iešaujot Laurijai krūtīs un uzreiz viņu nogalinot. Valenti tika sasists pa augšstilbu, taču no ievainojumiem izdzīvoja. Slepkava nekavējoties aizbēga no notikuma vietas. Policija notikuma vietā atrada 44. kalibra gliemežu, pārliecinoties, ka tā ir slepkavības ieroča lode.
Nākamie vairāki Berkovica uzbrukumi notika pret pāriem un notika nedēļas nogalēs. Sema slepkavību dēls šajā periodā prasīja vēl vienu upuri un nodarīja vairākus smagus ievainojumus. Vienas slepkavības vietā policija atklāja pašpasludinātā Sema dēla ar roku rakstītu vēstuli, kas kļuva par svarīgu pierādījumu, kas noveda pie Berkovica notveršanas. Vēstulē sīki aprakstīti viņa dīvainie slepkavību motīvi, un vēlāk slepkava nosūtīja policijai un plašsaziņas līdzekļiem.
Strādājot pēc kaimiņa padoma, policija veica kratīšanu Berkovica automašīnā un pēc tam pieprasīja orderi kratīšanai viņa dzīvoklī. Pamatojoties uz tur atrastajiem pierādījumiem, policija aizturēja Berkovicu un apsūdzēja viņu Sema dēla slepkavībās, no kurām daudzās Berkovics atzinās. Daudzi izmeklētāji uzskata, ka Berkovicu pārņēma vainas apziņa, jo viņš uzskatīja, ka viņa māte nomira dzemdību laikā; viņa adoptētāja Pērla Berkovica nomira 1967. gadā no vēža, tādējādi pastiprinot Berkoviča vainu un dusmas. Vēlāk savā dzīvē Berkovics uz īsu brīdi atkal satikās ar savu māti, taču tas neapturēja viņa vainas apziņu. Tas, vai tas bija pietiekams slepkavību motīvs, joprojām tiek apspriests.
Berkovics apgalvoja, ka viņa kaimiņa suns ir apsēsts, un pārliecināja viņu veikt slepkavības. “Sems” Berkovics, uz kuru bija atsaucies savās vēstulēs, bija Sems Kers, Berkovica bijušais kaimiņš un “apsēstā” suņa Berkovica īpašnieks. Pēc ieslodzījuma Berkovics kļuva par Atdzimis kristieti un ir iestājies par viņa turpināšanu ieslodzījumā, reiz nepiedaloties nosacītā pirmstermiņa atbrīvošanas uzklausīšanā. Pašlaik viņš izcieš sešus mūža termiņus par Sema slepkavību dēlu.