Darvina balvas ir izspēles balvas vai neoficiālas atzinības, ko piešķir cilvēkiem, kuru nāvi nejauši izraisījusi muļķīga vai idiotiska rīcība. Ir noteikti kritēriji, kas jāievēro, pirms incidentam, grupai vai indivīdam tiek piešķirta Darvina balva, taču Darvina balvas priekšnoteikums ir “godināt tos, kuri uzlabo sugu, nejauši noņemot sevi no tās”. Darvina balvas tika nosauktas evolūcijas teorētiķim Čārlzam Darvinam, un tās ir apzīmētas kā “uzņēmīgu nāves hronika”, un tās ir devīzes “Gēnu fonda hlorēšana”.
Darvina balvas tiek pasniegtas katru gadu kopš 1991. gada, un Darvina balvu un nominantu ieraksti tiek ierakstīti vietnē www.darwinawards.com, ko vada Darvina balvu grāmatu autore Vendija Nortkata. Kritēriji, kurus ievieš Northcutt, sastāv no prasībām, kurām incidentam ir jāatbilst, lai persona varētu pretendēt uz balvu. Galvenā prasība ir tāda, ka kandidātam jābūt spējīgam vairoties, mirstot vai kļūstot sterilam. Sekundārās prasības ietver vecumu, pretējā gadījumā veselu prātu, un incidentam ir jābūt paša izraisītam un pārbaudāmam.
Iepriekšējo Darvina balvas kandidātu piemēri ir kāds vīrietis, klāts ar viegli uzliesmojošu parafīna krēmu, kurš aizdegās, izdzēšot cigaretes izsmēķi, no kura viņš aizsmēķēja slimnīcas ugunsdzēsēju kāpnēs. Neskatoties uz ārsta brīdinājumiem izvairīties no smēķēšanas, viņš nomira, ārstējoties no pirmās pakāpes apdegumiem intensīvās terapijas nodaļā. Vēl viens nominētais bija kāds brazīlietis, kurš mēģināja izjaukt raķešu dzinēju granātu, sitot to ar kamanu āmuru, kas savukārt izraisīja tās eksploziju.
Darvina balvu popularitāte izraisīja tāda paša nosaukuma filmu, kuras pirmizrāde notika 2006. gadā Sandensas filmu festivālā. Filmā pārsvarā bija pilsētas leģendu atgadījumi, no kuriem daži tika iekļauti Darvina balvas hronikās, pirms stājās spēkā noteiktā patiesuma vadlīnija, kā arī daži faktiskie Darvina balvas ieguvēji.