Lai gan daudzi cilvēki optiskās ilūzijas pielīdzina mirāžām, fakts ir tāds, ka šī parādība ir daudz plašāka. Būtībā optiskā ilūzija ir jebkurš gadījums, kad cilvēka acs savāktā informācija tiek pārtulkota smadzenēs tā, ka rodas kāda veida vizuāla ilūzija. Optisko ilūziju var izmantot vairākos dažādos pielietojumos, piemēram, spēlēs, psiholoģiskajā novērtēšanā un terapijā, kā arī mākslas radīšanā.
Viena no vispārpieņemtajām atziņām par optiskās ilūzijas vizuālajām parādībām ir tāda, ka smadzenes mēģinās apstrādāt vizuālos datus, saistot tos ar indivīda pasaules uzskatu. Tas nozīmē, ka indivīda apkopotā dzīves pieredze ietekmēs to, kā smadzenes interpretē saņemto vizuālo ievadi. Šīs izpratnes piemērs ir saistīts ar tintes traipiem, ko dažreiz izmanto konsultēšanā un terapijā. Lūdzot pacientam identificēt formas, kuras viņš vai viņa redz tintes plankumos, smadzenes izmanto pagātnes pieredzi un zināšanas, lai uztverto vizuālo informāciju definētu kā kādu pazīstamu un tādējādi atpazīstamu objektu.
Vizuālās ilūzijas bieži tiek iekļautas arī spēlēs, kuras tiek plaši izplatītas. Daudzi cilvēki ir aicināti skatīties uz to, kas, šķiet, ir krāsu juceklis vai nejaušs punktu izvietojums uz kontrastējošas krāsas fona, pēc tam vai nu skatīties prom vai pamirkšķināt acis. Bieži vien acu priekšā parādās attēls. Tāpat kā ar tintes traipiem, šīs darbības rezultāts ir optiska ilūzija, kas tiek radīta, balstoties uz indivīda dzīves pieredzi.
Pat māksla var būt ierobežota veida optiskās ilūzijas priekšmets. Atkarībā no skatītāja fona var šķist, ka glezna vai skulptūra pārņem elementus, kurus citi cilvēki nevar viegli atpazīt. Tomēr nav nekas neparasts, ka elementu atpazīst citi, tiklīdz tiek norādīta detaļa, un tādējādi tas tiek pielīdzināts smadzenēs saglabātajai dzīves pieredzei.
Optiskajai ilūzijai var nebūt reālas eksistences objekta veidā, kuram var pieskarties. Mirāža ir lielisks šāda veida ilūziju piemērs. Indivīda vēlmju kombinācija ar jebkuru veidojumu, ko smadzenes var interpretēt kā šīs vēlmes fizisku izpausmi, novedīs pie vizuālas ilūzijas. Tomēr mirāža parasti pazūd no redzes lauka, kad indivīds mēģina fiziski iesaistīties uztvertajā attēlā.