Kas ir politikas zinātne?

Politikas zinātne ir sociālo zinātņu nozare, kas galvenokārt tiek praktizēta ASV un Apvienotajā Karalistē. Tā ir politiskās uzvedības, politisko sistēmu un politikas analīze, apraksts un prognozēšana. Vēl viens veids, kā aprakstīt šo jomu, ir to saukt par “to, ko politiķi mācās koledžā”. Tāpat kā citas sociālās zinātnes, tā tiek uzskatīta par “mīksto” zinātni, kas nozīmē, ka tā ir vairāk saistīta ar subjektīvām interpretācijām, nevis stingriem datiem. Cilvēku uzvedības sarežģītības dēļ, kad runa ir par politiku, paies ilgs laiks, līdz tā varēs būt kaut kas cits.

Politikas zinātnes kursu mērķis ir sagatavot studentus karjerai politikā vai dot viņiem izpratni par politisko procesu, kas varētu noderēt kādā citā karjerā. Politika ir sarežģīta gan noteikumu, gan izmantojamo stratēģiju ziņā.

Šī joma kā disciplīna ir salīdzinoši nesena, un nosaukums Amerikā parādījās tūlīt pēc pilsoņu kara. Nosaukums ātri izplatījās Apvienotajā Karalistē. Lai gan universitātēs visā pasaulē ir politiskie kursi, tām mēdz pietrūkt “politoloģijas” kursu zinātniskās garšas.

Politikas zinātnei ir skaidras priekšteces, kas sniedzas līdz pat senajām civilizācijām: morāles filozofija, politiskā filozofija, politiskā ekonomika, vēsture utt. Skaidrs, ka daudzi vēstures vadītāji apzinājās politikas smalkumus, lai gan apstākļi mēdza būt haotiskāki, un ar militāro veiklību vien varēja pietikt, lai iegūtu kontroli pār nāciju vai impēriju. Nesenā laikā izveidojoties stabilām valstīm un apspiežot korupciju, politiķiem ir bijis lielāks stimuls strādāt esošās sistēmas ietvaros, kas noveda pie šīs disciplīnas.

Viens no ietekmīgākajiem darbiem šajā jomā, iespējams, ir Princis, ko 1513. gadā sarakstījis itāļu diplomāts Nikolo Makjavelli. Grāmatā ir izklāstītas stratēģijas, kā līderim izveidot spēcīgu impēriju, saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem. Galvenais arguments ir tāds, ka, lai gan publiski līderim vajadzētu šķist labam un taisnīgam, aizkulisēs var būt vērts veikt pārdomātas darbības politisko mērķu sasniegšanai. Šis arguments ir novedis pie tā, ka Princis ir arī viena no visu laiku strīdīgākajām politiskajām grāmatām.