Abiotiskā vide ietver visus nedzīvus faktorus un procesus ekosistēmā. Piemēram, saules gaisma, augsne, ūdens un piesārņojums ir svarīgi vides abiotiskie faktori, kas ietekmē dzīvību. No otras puses, biotisko vidi veido visi dzīvie organismi ekosistēmā, un tajā ietilpst tādi faktori kā slimības, plēsēji, laupījums un cilvēka darbība. Dzīve ir atkarīga no abām šīm vidēm, lai izdzīvotu.
Saules gaisma, abiotisks faktors, padara dzīvību iespējamu gandrīz visās ekosistēmās. Zaļie augi uzņem saules enerģiju un fotosintēzes ceļā pārvērš to ķīmiskajā enerģijā. Dzīvniekiem ēdot augus, enerģija pārvietojas pa biotisko vidi un galu galā tiek iztērēta kā siltums. Šī pamata enerģijas plūsma parāda, cik cieši ir saistīti abiotiskie un biotiskie komponenti. Šo ciklu sauc par atvērtu sistēmu, jo tas balstās uz sauli, avotu ārpus Zemes.
Organismiem ir nepieciešami arī pamata elementi, piemēram, ogleklis, slāpeklis un fosfors. Šie elementi ir abiotiski, ja tie atrodas ūdenī vai augsnē, bet cirkulē caur augiem un organismiem kā barības vielas ar pārtiku un hidratāciju. Pēc tam, kad dzīvnieks izdalās vai nomirst, baktērijas sadala šīs barības vielas, atgriežot tās abiotiskajā vidē. Izņemot dažus meteorītus no kosmosa ik pa laikam, šajā slēgtajā sistēmā neietilpst jauni elementi. Vieni un tie paši komponenti tiek izmantoti un atkārtoti izmantoti atkal un atkal — elementi, ko dinozauri patērē, lai izdzīvotu, ir tie paši, kurus cilvēki izmanto mūsdienās.
Ūdens ir vēl viena būtiska abiotiskās vides sastāvdaļa. Tādi faktori kā pieejamība, kustība, temperatūra, sāļums, skābekļa koncentrācija, pH līmenis un ķīmiskās sastāvdaļas ietekmē dzīvības veidus, kas var izdzīvot ekosistēmā. Neatkarīgi no tā, vai tas ir okeāns, ezers vai upe, ūdens apstākļi var pēkšņi vai sezonāli mainīties, ietekmējot organismus, kuru izdzīvošana ir atkarīga no ūdens.
Attiecībā uz visiem vides abiotiskajiem aspektiem mainīgie apstākļi liek organismiem pielāgoties vai citādi ciest no nāves. Piemēram, sausums, plūdi, vulkāna izvirdums vai zemestrīce krasi maina tādus faktorus kā laikapstākļi, ūdens apstākļi vai pat augsnē pieejamie elementi un barības vielas. Mazām, smalkām izmaiņām var būt arī svarīga ietekme. Nelielas ūdens temperatūras izmaiņas var ietekmēt ūdens dzīvības spēju gan elpot, gan pārvietoties, jo ūdens blīvums mainās līdz ar temperatūru.
Var šķist, ka dzīvās radības un augi ir abiotiskās vides žēlastībā, taču patiesībā dzīvība ietekmē arī nedzīvo pasauli. Piemēram, piesārņojums ir biotiskās dzīves blakusprodukts, kas maina ūdens, gaisa vai augsnes kvalitāti. Kā liecina pieaugošais CO2 līmenis atmosfērā, cilvēka darbība pašlaik maina arī vidi.