Mikrogrāfs ir attēls, kas uzņemts ar kameru, kas pievienota mikroskopam vai citai palielināšanas tehnoloģijai. Mikrogrāfijās var parādīt dažādas detaļas nanometru skalā, kas nozīmē, ka pat šūnas organellas var uztvert ar augstu skaidrību. To sauc arī par mikrofotogrāfiju.
Mikrogrāfa izstrāde tiek piedēvēta Kanādas izgudrotājam Reginaldam Fesendenam dažkārt 1900. gadu sākumā. Lai izveidotu mikrogrāfu, mikroskopam jāpievieno kamera. Daudzi mūsdienu mikroskopi ir izstrādāti ar īpašu pieslēgvietu kamerai, lai gan kameru var novietot arī vietā, kur parasti ir pievienots mikroskopa okulārs. Kad kamera ir novietota, paraugs tiek novietots uz mikroskopa virsmas kā parasti, un var uzņemt palielinātus attēlus.
Ir dažādi mikrogrāfiju veidi, kurus veido dažāda veida mikroskopi. Tradicionālais mikroskops, kas parauga apgaismošanai izmanto gaismu no spuldzēm vai lāzeriem, rada attēlus, ko sauc par gaismas mikrogrāfiem. Daudzas mikroskopu kameras ir tieši savienotas ar datoru, lai attēlus varētu uzglabāt un analizēt elektroniski. Vēl viens veids ir elektronu mikrogrāfs, ko ražo ar elektronu skenēšanas mikroskopu.
Kameras, kas uzņem mikrogrāfiju, var ne tikai tvert tikai vienu mirkli, bet arī iestatīt attēlu sēriju uzņemšanai laika gaitā, ko sauc par laika intervāla attēlveidošanu, lai parādītu, kā paraugs mainās minūšu vai stundu laikā. Kameras var arī kalibrēt, lai automātiski uzņemtu attēlus dažādās vietās. Tas atspoguļos, kā dažādi paraugi dažādos priekšmetstikliņa vai Petri šķīvja vietās reaģē uz doto stimulu.
Mikrogrāfi ir būtiski zinātniekiem, kuri strādā pie eksperimentiem šūnu un subšūnu līmenī. Kamera var uzņemt salīdzinoši liela objekta mikrogrāfiju, piemēram, veselu peles smadzeņu šķēli, kā arī ļoti mazu objektu, piemēram, vienu mitohondriju šūnā. Tas, cik detalizēts ir attēls, ir tieši atkarīgs no mikroskopa lēcu palielinājuma līmeņa. Atkarībā no kameras veida attēli var būt melnbalti vai krāsaini. Dažas kameras spēj noteikt neredzamus viļņu garumus un var izveidot paraugu mikrogrāfiju ultravioletā un infrasarkanā diapazonā.
Mikrogrāfus izmanto medicīnas pētījumu, botānikas un bioloģijas jomās. Papildus akadēmiskajām studiju jomām mikrogrāfus bieži izmanto tiesu zinātnē. Attēlus var izmantot tiesu lietās kā pierādījumu pēdām, kas atrastas, piemēram, nozieguma vietā vai uz aizdomīga ieroča.