Lielākie zināmie dabiskie kristāli pasaulē atrodas Milžu kristāla alā, Naicas raktuvēs Meksikas ziemeļos. Ala ir piepildīta ar selenīta kristāliem, kuru garums ir 36 pēdas (11 m) un sver līdz 55 tonnām. Šie kristāli ir tik iespaidīgi, ka, kad to attēli pirmo reizi nonāca internetā, lielākā daļa novērotāju tos apzīmēja kā viltotus. Šie dabiskie kristāli sasniedza savu izmēru, miljoniem gadu augot gandrīz ideālos apstākļos, iegremdēti ar minerālvielām bagātā ūdenī ar nemainīgu un optimālu temperatūru 136 °F (58 °C).
Dabisko kristālu ala tika atklāta 2000. gadā, kad kalnrači Huans un Pedro Sančesi veica jaunu tuneli Naicas raktuvēs uzņēmumam Industrias Penoles. Iepriekšējie urbumi bija iztukšojuši raktuves lejteci no ūdens, un kalnrači meklēja derīgo izrakteņu atradnes neizpētītos kalna reģionos. Tas, ko viņi atrada, bija bezprecedenta gadījums. Atbildīgais inženieris Roberto Gonsaless nekavējoties atpazina atraduma nozīmi un pavēlēja mainīt tuneļa maršrutu. Kameras temperatūra bija 150 grādi F, un tajā bija 100% mitrums. Bez aizsarglīdzekļiem kalnrači tur varēja pavadīt tikai aptuveni astoņas minūtes.
Diemžēl pirmajās nedēļās pēc dabisko kristālu atklāšanas tie tika sabojāti, jo negodīgi kalnrači mēģināja dažus no tiem aiznest. Viens ogļracis, kas ielavījās alā, lai nozagtu kristālus, atnesa plastmasas maisiņus, pilnus ar gaisu, lai mēģinātu pagarināt laiku, ko viņš varēja tur pavadīt; diemžēl viņam šī stratēģija (paredzami) izgāzās. Viņš nomira un vēlāk tika atrasts pamatīgi izcepts. Drīz pēc tam kalnrūpniecības uzņēmums uzstādīja dzelzs durvis, lai aizsargātu brīnišķīgos dabiskos kristālus. Diemžēl Meksikas likumi nepasargā derīgos izrakteņus no zādzībām, proti, tikai fiziska barjera var apturēt zagļus.
Kalnrūpniecības uzņēmums, kas atklāja Milžu kristāla alu, vēlētos attīstīt alu tūrisma vajadzībām, taču tas varētu būt sarežģīti. Apmēram 1000 pēdu (304 m) zem virsmas ala ir dziļa publiskai apskatei, turklāt kaut kas būtu jādara ar augsto temperatūru. Pastāv bažas, ka temperatūras pazemināšana līdz pieļaujamam diapazonam var sabojāt kristālus. Lai aizsargātu alu, izskanējusi doma pretendēt uz Pasaules mantojuma vietas statusu. Iespējams, ka ala nekad nav atvērta sabiedrībai.