Slepenā novērošana notiek, kad kāds vai kaut kas tiek novērots bez ziņas. Visbiežāk aizdomās tiek turēti cilvēki, kuri atrodas uzraudzībā. Atrašanās vietas un ēkas galvenokārt tiek novērotas aizdomīgu darbību dēļ vai lai iegūtu informāciju par aizdomās turamo.
Slepeno novērošanu parasti veic valsts aģentūras, privāti izmeklētāji vai uzņēmumu īpašnieki. Tādas izlūkošanas organizācijas kā ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) un Apvienotās Karalistes Slepenais izlūkošanas dienests, ko sauc arī par MI6, piedalās novērošanā, lai iegūtu informāciju valsts drošības interesēm, piemēram, terorisma apkarošanai. Novērošanu veic arī tādas tiesībaizsardzības iestādes kā ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) vai Starptautiskā kriminālpolicijas organizācija (INTERPOL). Viņi koncentrējas uz aizdomās turēto noziedznieku novērošanu.
Privātie izmeklētāji veic slēptu novērošanu dažādu iemeslu dēļ. Vīri un sievas nolīgst privātizmeklētājus, lai pierādītu vai atspēkotu aizdomas par neuzticību. Uzņēmumi nolīgst privātizmeklētājus, lai novērotu darbiniekus, kuri tiek turēti aizdomās par krāpnieciskām darbībām, vai bijušos darbiniekus, kuri, iespējams, pārkāpj konfidencialitātes līgumus. Apdrošināšanas kompānijas ir bēdīgi slavenas ar to, ka izmanto privātus izmeklētājus, lai prasītājus uzraudzītu, lai pārliecinātos, ka viņi neiesniedz krāpniecisku prasību.
Daudzi uzņēmumu īpašnieki piedalās savu darbinieku un klientu slēptā uzraudzībā. Novērojot darbiniekus, kamēr viņi strādā, uzņēmumu īpašnieki sniedz vērtīgu informāciju, piemēram, darbinieku ražošanu un darbinieku zādzību. Klientu slēpta novērošana var palīdzēt mārketinga un izpētes pasākumos un, pats galvenais, radīt zaudējumus mazumtirdzniecības uzņēmumos zādzību dēļ. Mazumtirdzniecības uzņēmumi var arī izmantot informāciju, kas iegūta, veicot slēptu novērošanu, lai sauktu pie kriminālatbildības pret veikalu zagļiem.
Novērošanas operāciju var veikt vairākos veidos. Aģentūras darbinieki un privātdetektīvi var izvēlēties novērot objektu, neizmantojot sarežģītas tehnoloģijas, izmantojot tādas lietas kā binokli un kameras. Taču moderno tehnoloģisko ērtību laikmetā novērošanas iekārtas ir drošāk, lētāk un ērtāk izmantot.
Slēgtās ķēdes televīzijas sistēmas (CCTV) ir viens no populārākajiem slēptās novērošanas veidiem. Kameras ir visu izmēru, un tās var novietot neuzkrītoši gandrīz jebkurā vietā. Lai iegūtu audio, aizdomās turamā birojā, mājās vai transportlīdzeklī var ievietot vadu pieskārienus vai paslēpt audionovērošanas iekārtas. Citi veidi, kā veikt slēptu novērošanu, ietver novērošanu no gaisa un globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) izmantošanu. GPS, kas novietots uz cilvēka vai braucoša transportlīdzekļa, var izsekot, lai uzraudzītu kustību uz noteiktām vietām. Līdzīgi valstu valdību veiktā gaisa novērošana var izsekot uz zemes esošajiem objektiem.