Ir divas galvenās metodes elektroenerģijas ražošanai no ūdens. Viena metode izmanto dambjos iesprostotā ūdens enerģijas potenciālu sarežģītākā ūdens rata versijā, bet otra uztver enerģiju no okeāna viļņiem. No ūdens saražotā elektroenerģija ir pilnībā atjaunojama, jo ūdens ir bagātīgs dabas resurss un elektroenerģijas ražošanas procesā ūdens netiek tērēts. Šī iemesla dēļ daudzas valstis lielā mērā paļaujas uz hidroelektrostaciju, jo tās vēlas veicināt ilgtspējīgu enerģijas ražošanu.
Ja dambis tiek izmantots enerģijas ražošanai, dambī tiek ierīkoti tuneļi, kad tas tiek būvēts. Šie tuneļi ir izklāta ar turbīnām, kuras tiek pagrieztas, kad ūdens plūst cauri tuneļiem. Turbīnām griežoties, tās rada elektroenerģiju, ko var ievadīt tīklā vai uzglabāt. Dambju apsaimniekotāji var noteikt saražotās enerģijas daudzumu, regulējot ūdens plūsmu; vairums dambju spēj saražot daudz vairāk enerģijas nekā ikdienā, kas var būt noderīgi, ja rodas problēmas citās spēkstacijās un objektos.
Elektroenerģiju, kas iegūta no ūdens okeānā, sauc par viļņu enerģiju vai viļņu enerģiju. Šī elektroenerģijas ražošanas metode izmanto gaisa līmeņa izmaiņas noslēgtās kamerās, lai darbinātu turbīnas. Šīs kameras ir peldētas uz okeāna daļām ar augstu viļņu aktivitāti, nodrošinot, ka var saražot lielu daudzumu elektroenerģijas. Ne visi okeāna apgabali ir piemēroti viļņu enerģijas ģenerēšanai, taču dažas piejūras kopienas ir izmantojušas tehnoloģiju priekšrocības, lai darbinātu sevi.
Elektroenerģijas ražošana rada lielas bažas lielai daļai pasaules, jo pieprasījums tikai pieaug, pieaugot cilvēku skaitam. Hidroelektrostacijas ieguvums ir tāds, ka pēc ražošanas iekārtu uzbūvēšanas tās ir viegli uzturēt un ekspluatēt. Arī no ūdens saražotā elektroenerģija ir tīra, jo tā nav saistīta ar fosilā kurināmā sadedzināšanu, lai iegūtu enerģiju. Cilvēki var arī paši saražot hidroelektrostaciju, ja viņiem ir pieejama ūdenstilpne, kas strauji pārvietojas, lai varētu uzstādīt ūdensratus.
Elektroenerģijai, kas ražota no ūdens, ir daži trūkumi. Piemēram, dambji var būt diezgan postoši, kad tie tiek uzstādīti, jo ūdens appludinās reģionus aiz aizsprostiem. Tas ir bijis strīdu cēlonis pagātnē, it īpaši, ja aizsprosti applūst ielejās, ko vietējie iedzīvotāji izmantoja apbedīšanai un reliģiskām ceremonijām. Ja aizsprosts sabojājas, tas arī izraisa katastrofālus plūdus, un cilvēki, kas atrodas lejpus dambja, pēc tā uzstādīšanas parasti piedzīvo pieejamā ūdens samazināšanos. Ir paustas bažas arī par viļņu spēku, jo tā var būt diezgan trokšņaina un var izrādīties kaitīga jūras dzīvībai.