Emirs sākotnēji nozīmēja komandieri vai vadītāju, un to izmantoja Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, galvenokārt arābu valstīs, lai apzīmētu militāros komandierus. Termins ir ņemts no arābu vārda amr, kas ir darbības vārds, ko var definēt kā komandēt. Pirmo reizi franči šo terminu pārņēma no arābu valodas, un no turienes angļi šo terminu sāka lietot 16. gadsimta beigās. Vārds admirālis ir emīra korupcija.
Arābu vēsturē tas, kas veido emīru, ir mainījies. Lai gan emīri vispirms bija armiju vadītāji vai komandieri, dažas mazākās arābu valstis sāka lietot šo terminu, lai apzīmētu vadītāju. Šis termins atšķiras no kalifa, ko dažas islāma grupas uzskata par visu arābu tautu galvu un arī islāma reliģijas galvu.
Turklāt princi var saukt par emīru, tāpat kā svētceļojuma uz Meku vadītāju emīru hadžju. Nosaukums var tikt piešķirts vecākiem kopienas locekļiem un dažreiz reliģiskiem vadītājiem vai arī tas var attiekties uz arābu muižniecības pārstāvi. Tas bija tituls, ko laiku pa laikam attiecināja uz pravieti Muhamedu.
Pašlaik ir dažas valstis, kurās valdniekus sauc ar šo terminu. Kuveitā agrāk valdniekus sauca par šeihiem, bet tagad tie ir trāpīgāk nosaukti par emīriem, un jebkura valsts, kuru pārvalda emīrs, tiek saukta par emirātu. Katara arī ieceļ savus vadītājus par emīriem.
Apvienotie Arābu Emirāti ir neatkarīga federācija, kurā ir septiņi emirāti, un katru emirātu vada viens emīrs. Lai gan valdībai ir arī prezidents, katrs no emīriem darbojas kā sava emirāta vadītājs. Federālā nacionālā padome, kas sastāv no katra emirāta pārstāvjiem, pieņem vai noraida jaunus likumus un izstrādā vai groza pašreizējos likumus, kas darbojas kā būtisks līdzsvars prezidenta vadībā.
Patlaban arābu pasaulē šis termins netiek lietots konsekventi vai vienādi. Lai gan Kuveitas vadītāji var būt emīri, vārdu var izmantot arī kā vārdu. Emīrs vai Amirs ir kopīgi arābu vārdi. Dažas slāvu valstis vārdam izmanto arī vārdu Emira, kas nozīmē princese, un to var izmantot kā vārdu meitenēm.