Iekšzemes kopprodukts (IKP) atspoguļo preču un pakalpojumu vērtību, ko valsts vai reģions saražo noteiktā laika periodā. Lai gan parasti par to tiek ziņots katru gadu, daudzas valstis nosaka arī IKP reizi ceturksnī. Ceturkšņa IKP ir to preču un pakalpojumu vērtība, kas saražotas noteiktā kalendārā gada trīs mēnešu periodā.
Iekšzemes kopprodukta aprēķinos ir iekļauta visu valsts produktu un pakalpojumu pilna vērtība. Atsevišķu patērētāju, uzņēmumu un valdību tēriņi tiek ņemti vērā kopējā summā. Tiek uzskaitīta arī neto tirdzniecības bilance — eksportēto preču vērtība mīnus importēto preču vērtība. Ceturkšņa IKP rezultātos ir iekļautas arī noteiktas nemateriālās vērtības, piemēram, ienākumi no ieguldījumiem un mājas, kurā dzīvo īpašnieks, patiesā īres vērtība. Algas, ko nopelnījis kāds, kas strādā ārpus valsts, netiek ņemtas vērā IKP.
Makroekonomikas pasaulē ir divas ceturkšņa IKP vērtību variācijas. Nominālais IKP atspoguļo preču un pakalpojumu vērtību cenās, kas dominē rezultātu aprēķināšanas laikā. Tajā nav iekļautas korekcijas cenu svārstību dēļ noteiktā laika periodā. Reālais IKP ņem vērā inflācijas ietekmi un aprēķina vērtību, izmantojot cenas no iepriekš noteikta laika perioda, ko parasti dēvē par bāzes gadu. Reālā IKP vērtības parasti būs mazākas par nominālajām IKP vērtībām, un tās izmanto lielākajā daļā ekonomikas modeļu.
Ceturkšņa IKP rezultāti ir noderīgi kā valsts ekonomiskā spēka mēraukla. Šie skaitļi palīdz arī noteikt dzīves līmeni valstī vai reģionā. Nosakot dzīves līmeni, ekonomisti parasti aprēķina IKP uz vienu iedzīvotāju. To dara, kopējo IKP dalot ar valstī dzīvojošo cilvēku skaitu. Iegūtais skaitlis parāda vidējo IKP uz vienu cilvēku.
Ceturkšņa IKP vērtības arī palīdz novērtēt ekonomikas izaugsmes tempu. Tas var brīdināt valdību par iespējamo nepieciešamību mainīt monetāro vai fiskālo politiku. IKP novērtējumi kalpo arī kā labs pamats dažādu valstu ekonomiku lieluma un izaugsmes tempu salīdzināšanai.
SmartAsset.