Jaunā ekonomika attiecas uz pāreju no uz ražošanu balstītas uz zināšanām balstītu ekonomiku Amerikas Savienotajās Valstīs un līdzīgās valstīs divdesmitā gadsimta otrajā pusē. Vecajā ekonomikā tirgus izaugsmi galvenokārt veicināja ražošanas efektivitātes uzlabojumi. Jaunajā ekonomikā izaugsme parasti balstās uz ātrumu, kādā jaunas tehnoloģijas var izmantot pakalpojuma uzlabošanai. Jaunās ekonomikas nākotnes perspektīvas ekonomisti labi neizprot, un daudzas konkurējošas teorijas piedāvā dažādas prognozes.
Amerikas Savienotajās Valstīs 1950. gadā ekonomika tika organizēta ap ražošanu, un 60% darbavietu bija nekvalificēti. Nekvalificēts darbs galvenokārt ir roku darbs, kam nav nepieciešami izglītības grādi vai specializētas zināšanas. Tā laika tirgus galvenokārt bija nacionāls — zemie nodokļi, lēta zeme un laba transporta infrastruktūra ļāva pārdot preces ASV robežās. Ražošanas uzņēmumi koncentrējās uz ražošanas efektivitātes uzlabošanu, pakāpeniski samazinot izmaksas. Gada produktivitātes un algu pieaugums šajā laikā vidēji bija aptuveni 3%.
Līdz 1990. gadu pirmajai pusei šis pieauguma temps ASV samazinājās līdz mazāk nekā 1.25% Šis lēnais ražošanas izaugsmes kritums ir saistīts ar lētāka darbaspēka pieejamību ārzemēs, dabas resursu izsīkšanu un pieprasījumu pēc augstāka dzīves līmeņa no plkst. Amerikāņu strādnieki. Jaunattīstības valstis spēja ražot produktus lētāk nekā Amerikas rūpniecība, un tas lika daudziem patērētājiem pārtraukt pirkumus no vietējiem uzņēmumiem.
Mūsdienās uzņēmuma konkurences priekšrocības parasti balstās uz progresu darbinieku izglītībā un apmācībā. 2000. gadā tikai 15% amerikāņu darba vietu varēja izmantot nekvalificētu darbaspēku. Pēdējās desmitgadēs ir samazinājušās algas nekvalificētiem strādniekiem, īpaši tiem, kuriem nav vidusskolas diploma. Izglītība tiek uzskatīta par indivīda panākumu atslēgu jaunajā ekonomikā.
Jaunajā ekonomikā darba process vairs nav statisks. Tehnoloģiju var izmantot, lai mainītu uzņēmumu organizāciju un pašu ekonomiku. Daudzi darbi ir orientēti uz informācijas ģenerēšanu, nevis materiālu preču ražošanu. To var redzēt lielajā biroja darba vietu skaitā attīstītajās valstīs mūsdienās.
Jaunajā ekonomikā kopienas parasti cenšas piesaistīt uzņēmumus atšķirīgi. Papildus labai fiziskajai infrastruktūrai tiek novērtēta piekļuve galvenajiem informācijas tīkliem. Parasti tiek piedāvāti stimuli augstākās izglītības iegūšanai. Iesaistīšanās globālajā ekonomikā šobrīd tiek uzskatīta par nepieciešamu arī daudzās uzņēmējdarbības nozarēs.
SmartAsset.