Ārējā vide parasti attiecas uz ārējiem spēkiem, kas var ietekmēt organizāciju. Divi faktori veido ārējo vidi: uzdevums un vispārējais. Uzdevumu vide parasti sastāv no ārējām grupām, kas var ietekmēt organizācijas ikdienas darbību. Vispārējā vidē ārējie spēki var ietekmēt organizācijas spēju veikt uzņēmējdarbību.
Parasti uzdevumu videi ir dimensijas, kas ir tieši interaktīvas ar organizācijas darbību. Uzdevumu vidē var būt konkurenti, klienti un piegādātāji. Tā kā šīs dimensijas var ietekmēt ikdienas darbību, stratēģiskās plānošanas laikā katrai no tām parasti tiek pievērsta lielāka uzmanība.
Konkurenti var vadīt organizācijas tirgus plānu reklāmām un produktu pozicionēšanai. Konkurenti var pastāvēt vairākās dažādās kategorijās ārpus organizācijām, kas piedāvā līdzīgus produktus vai pakalpojumus. Konkurents ārējā vidē varētu būt tāds, kas klientiem piedāvā aizvietojošu produktu, piemēram, iegādājoties motociklu, nevis automašīnu. Vēl viens varētu būt nesaistīts uzņēmums, kas sacenšas par to pašu īpašumu plaukstošā kopienā.
Klienti ir fiziskas vai juridiskas personas, kas vēlas maksāt par organizācijas produktiem vai pakalpojumiem. Dažām organizācijām klienti var sastāvēt no atsevišķiem patērētājiem. Turklāt klienti var būt citi uzņēmumi vai iestādes. Izmaiņas klientu pirkšanas paradumos var ietekmēt organizācijas ārējo vidi.
Piegādātāji ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu resursus, kas nepieciešami produktu vai pakalpojumu attīstībai. Dažas organizācijas var izvēlēties sadarboties tikai ar vienu vai vairākiem piegādātājiem, savukārt citas var izmantot vairākus dažādus uzņēmumus. Darbs ar dažādiem piegādātājiem var izolēt organizāciju no iespējamām neveiksmēm, ja ekskluzīvs piegādātājs pārtrauc darbību.
Vispārējo faktoru ietekme ārējā vidē parasti ir neskaidra un var radīt ilgtermiņa sekas. Katra dimensija ir netieši interaktīva ar organizācijas darbību, taču tā joprojām var ietekmēt biznesa lēmumus. Šīs dimensijas ietver ekonomisko, tehnoloģisko un sociāli kulturālo ietekmi. To ietekmē arī politiskais klimats un globālās ietekmes.
Ekonomiskā dimensija parasti attiecas uz fiskālo stāvokli apgabalā, kurā organizācija darbojas. Parasti faktori var būt saistīti ar augstu bezdarbu un inflāciju, kas var noteikt ekonomisko izaugsmi. Piemēram, ar augstu bezdarba līmeni pieprasījums pēc organizācijas produktiem vai pakalpojumiem var samazināties.
Tehnoloģiskā dimensija parasti aptver metodes, ko izmanto produktu vai pakalpojumu izstrādei. Organizācijā izmantotās tehnoloģijas — rīki un lietojumprogrammas — parasti nāk no ārējās vides. Tehnoloģiju attīstība var uzlabot organizācijas konkurētspēju.
Kad organizācija ņem vērā sociālkultūras ietekmi, tā var aplūkot cilvēku kultūras normas un uzvedību. Citas pazīmes var ietvert arī demogrāfiskos datus un paražas. Sociokulturālās ietekmes var palīdzēt noteikt, kāda veida produkti vai pakalpojumi varētu būt saistoši sabiedrībai.
Izmaiņas politiskajā klimatā var būt saistītas ar uzņēmējdarbības noteikumiem, kas var vai nu apslāpēt, vai veicināt izaugsmi. Organizācijas attiecības ar valdību var ietekmēt uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbībai labvēlīga vide un politiskā stabilitāte varētu noteikt uzņēmējdarbības tirgu dzīvotspēju.
Plakanāka pasaule no transporta un tehnoloģiju attīstības ietekmē arī uzņēmējdarbības ārējo vidi. Globāla ietekme var radīt spiedienu uz organizāciju pat vietās, kur biznesa operācijas nepastāv. Ārvalstu konkurence par līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem var apdraudēt peļņu.
SmartAsset.