Uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību pāri starptautiskajām robežām, visticamāk, atklās, ka riski ir lielāki nekā parastie uzņēmējdarbības riski vietējā tirgū. Starptautiskās tirdzniecības riskus rada vajadzība rīkoties ar atšķirīgu uzņēmējdarbības kultūru un, iespējams, atšķirīgu valodu, vienlaikus saskaroties ar atšķirīgiem likumiem citā valstī. Ekonomiskie riski ietver procentu likmju vai valūtas maiņas kursu izmaiņas, pircēja saistību nepildīšanas risku un kredītrisku. Ja preces tiek nosūtītas uz ārzemēm, risks var rasties no preču bojājumiem vai nozaudēšanas, līguma strīdiem vai pircēja preču noraidīšanas. Starptautiskās tirdzniecības politiskie riski ietver iespēju, ka ārvalstu valdība atsavinās aktīvus, vai izmaiņas valdības politikā attiecībā uz importa tarifiem vai kvotām.
Valūtas kursa risks ir problēma, kas jārisina ikvienam starptautiskajam tirgotājam. Valūtas kursi dažkārt negaidīti svārstās, un uzņēmums, kas tur līdzekļus ārvalstu valūtā, ir pakļauts ārvalstu valūtas maiņas zaudējumu riskam. Līdzīgus riskus var radīt tādi faktori kā inflācija vai procentu likmju izmaiņas citā valstī, padarot darījumus dārgākus tirgotājam. Akreditīvu izmantošana var pakļaut uzņēmējdarbību riskiem, kas rodas, ja banka nepilda savas saistības, un valūtas maiņas kontroles noteikumi var apgrūtināt līdzekļu repatriāciju. Ārvalstu pircējs var atteikties pieņemt preces, nemaksāt vai nonākt maksātnespējīgā pirms darījuma pabeigšanas.
Starptautiskajos līgumos var būt nepieciešami sarežģīti noteikumi, kas sadala atbildību par kravu un apdrošināšanu starp pircēju un pārdevēju. Neskatoties uz starptautisko līgumu noteikumu standartizāciju, var rasties strīdi par kravas vai apdrošināšanas noteikumiem vai atbildību par bojātām vai pazudušām precēm. Starptautisko līgumu strīdu izšķiršanas procedūras tirgotājam var būt svešas, un procedūras var būt neskaidras.
Ikvienam biznesam, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību, ir jāņem vērā politiskais risks. Ārvalstu valdība var pieņemt lēmumu mainīt noteikumus saistībā ar ārējo tirdzniecību, mainīt uzņēmējdarbības licencēšanas likumus, atsavināt uzņēmējdarbības aktīvus vai pieņemt nacionalizācijas politiku. Ārvalstu valdības politikā varētu būt izmaiņas vēlēšanu vai apvērsuma rezultātā. Var rasties starptautiska krīze, un biznesa klimats pēkšņi var kļūt naidīgs pret ārvalstu uzņēmumiem.
Citi starptautiskās tirdzniecības riski var rasties, uzņēmumam nepārzinot ārējo tirgu un tā darbību. Uzņēmumam var šķist, ka tas nav pietiekami izpētījis potenciālos ārvalstu klientus un tirgus tendences. Tā var nenovērtēt konkurenci vai pieņemt svešas valsts kultūrai neatbilstošu stratēģiju. Starptautiskās tirdzniecības riskus var radīt arī ārvalstu tiesību sistēmas, uzņēmējdarbības veidu vai nodokļu noteikumu nepārzināšana.