Hering-Breuer reflekss ir reflekss, kas regulē elpošanas ātrumu. Tas ir saistīts arī ar sirdsdarbības ātrumu, jo signāli, kas tiek nosūtīti caur nervu sistēmu saistībā ar šo refleksu, tiek nosūtīti pa tiem pašiem ceļiem, kas regulē sirdsdarbības ātrumu. Hering-Breuer reflekss dažādām sugām darbojas nedaudz atšķirīgi, un tas pastāv no dzimšanas, lai organismi varētu elpot neatkarīgi. Šis reflekss ir plaši pētīts cilvēkiem un dzīvniekiem, kas nav cilvēki, lai uzzinātu vairāk par tā darbību un apstākļiem, kādos tas var tikt traucēts.
Šī refleksa galvenais mērķis ir ierobežot plaušu pārmērīgas piepūšanas iespēju. Elpošanas sistēmas receptori, kas pazīstami kā plaušu stiepes receptori, uzrauga plaušas, kad tās sāk paplašināties, kad kāds ieelpo. Kad šie receptori konstatē, ka plaušas ir pietiekami uzpūstas, tie sūta signālu, kas izraisa izelpu. Šie receptori iedarbojas arī izelpas beigās, lai stimulētu citu ieelpu.
Šis reflekss ir nosaukts pētnieku Jozefa Breuera un Kārļa Ēvalda Konstantīna Heringa vārdā, kuri 1800. gadu beigās dokumentēja refleksu, pētot dzīvniekus anestēzijā. Viņi pierādīja, ka viņi var izraisīt apnoja, elpošanas apstāšanos, uzturot plaušas pārāk piepūstas. Tas ir dokumentēts arī cilvēkiem, padarot Hering-Breuer refleksu par iemeslu bažām anesteziologu vidū, kuriem ķirurģijā jāsaglabā pareizais gāzu maisījums un tilpums, lai nodrošinātu pacientus ar nepieciešamo skābekli, nesabojājot plaušas.
Ja kāds tiek novietots uz ventilatora, jo viņam vai viņai ir apgrūtināta elpošana, ir jāuzmanās, lai izvairītos no plaušu pārmērīgas uzpūšanās, jo pacienta Hering-Breuer reflekss nevar iedarboties, lai regulētu elpu, jo ventilators veic elpošanu pacienta vietā. Ventilatoru var ieprogrammēt, lai pielāgotu pacienta plaušās iespiestā gaisa daudzumu un elpas biežumu, panākot līdzsvaru, kas nodrošina pacientam skābekli, vienlaikus nodrošinot plaušu drošību.
Gan klejotājnervs, gan smadzeņu apgabals, kas pazīstams kā tilts, ir iesaistīti Heringa-Brēera refleksā. Traucējumi šajās zonās var izraisīt elpošanas aritmiju, jo elpošanas sistēma vairs nespēj funkcionēt kā parasti. Tas var radīt bažas pēc insulta un citiem nervu sistēmas ievainojumiem, un noteiktiem ķīmiskiem savienojumiem var būt nomācoša ietekme uz šīm nervu sistēmas vietām, izraisot apgrūtinātu elpošanu.